Būvniecības procesa dalībnieki: FIDIC Inženieris

*Raksts publicēts Latvijas būvinženieru savienības žurnāla “Būvinženieris” 93. numurā

Starptautiskā inženierkonsultantu federācija (International Federation of Consulting Engineers – FIDIC) dibināta 1913. gadā, tās biedri ir nacionālās inženierkonsultantu asociācijas. Federācijas uzdevums ir tajā uzņemto nacionālo asociāciju vārdā atbalstīt un īstenot inženierkonsultāciju nozares stratēģiskos mērķus, izplatīt informāciju un materiālus, kas varētu būt noderīgi federācijas biedriem.

2023. gadā aprit 110 gadu, kopš pastāv FIDIC organizācija. Šajā laikā tā spējusi apvienot vairāk kā vienu miljonu biedru, kuri pārstāv 40 000 uzņēmumu 100 valstīs. FIDIC sadarbojas ar Pasaules banku, ERAB, citām pasaules ekonomikai būtiskām organizācijām.

Tas nozīmē, ka tipveida līgumi, kas šajā laika periodā izstrādāti FIDIC “paspārnē” ir ļoti daudzu sekmīgu un mazāk sekmīgu projektu realizācijas un pieredzes apvienojums vienkopus. Tāpat ir  definēti arī Zelta principi, kas palīdz izprast, kā darbojas FIDIC līgumi.

Latvijā kopš 2018. gada ir sācies mēģinājums atkārtoti ieviest FIDIC līgumu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Būtiski, ka publiskie pasūtītāji nav izanalizējuši pirmās ne sevišķi sekmīgās pieredzes un faktiski turpina kāpt uz “vecajiem grābekļiem”. Kā vienu no tādiem jāmin FIDIC Inženiera (turpmāk – Inženiera) izvēles veidu un prasības, kādas tiek noteiktas Inženierim, kā arī īpatnības, kas novērojamas līdzšinējā praksē.

FIDIC organizācija noteiktos laika periodos izstrādā un atjauno pamatnostādnes un vadlīnijas atsevišķiem jautājumiem. Šo materiālu mērķis ir iepazīstināt ar plaši izmantotajām konsultantu atlases metodēm visā pasaulē, izskaidrot attiecīgās procedūras un apvienot tās visas vienā kompaktā dokumentā, kā arī zināmā mērā uzsvērt un izskaidrot FIDIC politiku šajā jautājumā^[1].

Kas ir FIDIC Inženieris?

Labākie projekta rezultāti tiek sasniegti, ja starp pasūtītāju un inženieri var izveidot patiesas, profesionālas un uz absolūtu uzticēšanos balstītas attiecības. Tas ir būtiski tāpēc, ka inženierim ir jāpieņem pārdomāti, objektīvi lēmumi un jārīkojas abu pušu interesēs visa projekta gaitā.

Līdzšinējā praksē būvuzraudzībā Latvijā saskaņā ar būvuzraudzības noteikumiem noteicošās ir būvuzrauga kontroles funkcijas, proti, vai būvdarbi tiek veikti atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un LBN, vai materiāliem un tehnoloģiskajām iekārtām ir nepieciešamie sertifikāti, utml., kā arī ar materiālu sagatavošana objekta nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar LBN.

Saskaņā ar FIDIC līgumu noteikumiem, Inženiera pilnvaras un kompetence ir daudz plašākas, jo Inženiera uzdevums ir nodrošināt projekta procesu sistemātisku vadību un kontroli. Inženieris darbojas kā Pasūtītāja pārstāvis un arī kā vidutājs starp Pasūtītāju un Būvuzņēmēju. Inženieris savus pienākumus veic saskaņā ar līgumu ar Pasūtītāju, pamatojoties uz detalizētu Inženiera darba uzdevumu un noteiktajām Inženiera pilnvarām.

FIDIC paredz, ka inženiera darbu nevar veikt viena atsevišķa fiziska persona, tādēļ Inženieris parasti ir juridiska persona, kas slēdz līgumu par Inženiera funkciju veikšanu un nozīmē vienu galveno atbildīgo Inženieri un vairākus Inženiera asistentus, kas kopā veido Inženiera komandu.

Inženiera pienākumos ietilpst uz tehnoloģijām balstīti intelektuāli pakalpojumi celtniecības un dabiskajā vidē, kas sevī var ietvert:

• projekta plānošanu un tā sekmīgas realizācijas izvērtēšanu
• projekta novērtēšanu, tai skaitā finanšu analīzi
• vides novērtējumu un ietekmes uz vidi izvērtēšanu
• ilgtspējīguma izvērtēšanu
• ģeoloģiskās izpētes pakalpojumus
• arhitektūras un inženieru daļu projektēšanas pakalpojumus
• konkursu dokumentu sagatavošanu
• piedāvājumu izvērtēšanu
• būvniecības procesa uzraudzību
• projektu vadību
• kvalitātes vadību
• būvniecības procesa vadību (FIDIC inženieris nebūvē)
• izmaksu kontroli un vadību
• līgumu vadību
• nodošanu ekspluatācijā un ekspluatācijas pārtraukšanu
• taksācijas pakalpojumus
• kļūdu un defektu izmeklēšanu
• tehniskās apmācības
• riska analīzi un vadību
• apjomu apsekošanu, kontroli un izvērtēšanu u.c. darbus, kas var būt nepieciešami un svarīgi būvniecības procesa gaitā.

Noteikti pienākumu apjomu var papildināt (vai sašaurināt), atkarībā no projekta specifikas, pasūtītāja pieredzes un citiem svarīgiem jautājumiem. Vienlaikus ir būtiski atcerēties, ka primārais uzdevums pasūtītājam ir tikt skaidrībā ar savām kompetencēm un reālajām spējām. Vai tas vienmēr izdodas, grūti spriest.

Labā prakse – tās nozīmīgums

Vēl 2019. gadā žurnālā “Jurista Vārds” minēts, ka Latvijas pasūtītājiem ir tieksme/nepieciešamība veikt daudz labojumus FIDIC līgumā^[2]. Katriem labojumiem noteikti ir kāda doma un publiskais iepirkums ir īpaši sarežģīts šajā jomā, tomēr lietderīgi būtu atcerēties, ka būvniecības jomā šobrīd likumā ietverts jauns institūts – inženierkonsultants, par kura lomu un nozīmi rakstījām žurnāla “Būvinženieris” 92. numurā.

Jautājums, vai inženierkonsultants darba procesā var pildīt FIDIC inženiera funkcijas, vai tomēr pasūtītājam ir lietderīgi saglabāt līguma attiecības gan ar inženierkonsultantu, gan ar vēlāk izvēlēto FIDIC inženieri ir skatāms individuāli, šim lēmumam pamatā ir gan praktiskie apsvērumi, gan arī pieejamās finanses.

Lai arī no 2018. gada ir pagājis pietiekams laiks, Latvijā pretēji ierastai praksei uzreiz ir radušās vairākas hibrīda versijas FIDIC Inženiera institūta izpratnei:

1. Pasūtītājs visā projekta realizācijas gaitā pats pilda Inženiera pienākumus
2. Pasūtītājs projekta sākumā pilda Inženiera pienākumus, vēlāk tos nododot publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētam pretendentam
3. Inženiera pakalpojumu sniedzēji nereti izpratni par Inženiera pienākumiem nonivelē līdz ierastajai būvuzraudzībai, ko pasūtītājs akceptē
4. Neatkarīgi no izvēlētā Inženiera kvalitātes pasūtītājs nevēlas vērtēt un apzināties savu lomu būvniecības projekta realizācijas gaitā, tāpēc projekta ikdienā iesaistās krietni plašākā apjomā, kā to paredz līgumi, turklāt paredz sev tiesību paralēli nolīgtajai inženieru komandai pildīt Inženiera funkcijas.

Minētie gadījumi novēroti praksē un katram no tiem ir savi būtiski trūkumi. Kopējā iezīme ir tāda, ka Latvijā trūkst fundamentālas pieejas izglītošanai FIDIC jomā. Tas rada daudz problēmu, no kurām galvenā slēpjas tajā, ka publiskie pasūtītāji, strādājot ar nodokļu maksātāju naudu, vienlaikus nostāda savu interpretāciju un izpratni augstāk par FIDIC 110 gadu garumā apkopotu pasaules pieredzi un labo praksi.

Runājot ar pasūtītājiem, nereti kā iemesli šādai hibrīdu versiju pastāvēšanai tiek minēti:

1. zemākas cenas būtiska ietekme uz vēlāko darbu kvalitāti (kaut gan vietā būtu jautājums, kas traucē padomāt un noteikt iepirkuma prasības tā, lai uzvarētu saimnieciski izdevīgākais piedāvājums)
2. būvkomersantu izpratnes trūkums par Inženiera lomu un pienākumiem (šim var piekrist tiktāl, ka vēlme (ne)izglītoties kā pasūtītājiem, tā uzņēmējiem īpaši neatšķiras. Tajā pat laikā ir pilnīgi skaidrs, ka pasūtītājs nosaka, kas tiks iepirkts, tāpēc vismaz būvniecībā pieļautās kļūdas procesos sākas ar pasūtītāju)
3. pieņēmums, ka Inženieris tāpat ir un paliek būvuzraugs
4. pasūtītāja vēlme kontrolēt procesus, ticot, ka tādejādi labāk tiks kontrolēts būvniecības process un sasniegts mērķis.

Pie ceturtā punkta (nenoliedzot, ka vēl ir arī daži citi punkti) nedaudz iedziļināsimies. Ir zināms vismaz viens publiskais iepircējs, kur darba ņēmēji vienlaikus pilda divas funkcijas:

1. Pasūtītāja
2. Inženiera.

Šādā situācijā Inženieris tiek nostādīts tiešā un acīmredzamā interešu konfliktā. Lai arī Inženieris ir pasūtītāja pārstāvis, tam nevar liegt pieņemt lēmumus par labu būvniekam, ja FIDIC līguma noteikumi to paredz un situācija liecina, ka ir jāpieņem būvniekam labvēlīgs lēmums. Būtu lietderīgi izpētīt, cik bieži situācijā, kur Inženieris vienlaikus ir arī pasūtītājs, inženieris ir pieņēmis saprātīgus lēmumus par sliktu savam darba devējam, t.i., pasūtītājam? Vai, piemēram, kā tas rīkojies indeksācijas vai būtisku, bet nepieciešamu līguma grozījumu sakarā? Galvenais jautājums šajā situācijā ir par inženiera neatkarību!

Otrs gadījums ir, kad pasūtītājs patur tiesības uzņemties Inženiera funkcijas. Lai arī FIDIC skaidri nodala pasūtītāja un inženiera kompetences, pienākumus un tiesības, tomēr Latvijā ir ieviesusies šāda hibrīdversija, kuras mērķis ir tiešā veidā ietekmēt Inženiera darbu, piemēram, atceļot tā pieņemtos pasūtītājam nelabvēlīgos lēmumus. Faktiski šāda redakcija līgumos būvnieku nostāda situācijā, ka katru reizi, kad inženieris pieņem tam nelabvēlīgu lēmumu, tas var doties pie pasūtītāja un lūgt pārskatīt nelabvēlīgo lēmumu. Un otrādi – pasūtītājs var kādu tam inženiera nelabvēlīgu lēmumu atcelt un pieņemt savu, tādā veidā nostādot būvnieku situācijā, ka būvdarbi faktiski nav turpināmi, bet pati līguma izpilde faktiski kļūst neizpildāma (vai izpildāma ar augstiem riskiem, kas skar finanses un citus procesam svarīgus jautājumus).

Ja, organizējot būvniecības procesu, pasūtītājs nevis velta spēkus, lai izvairītos no riskiem, kas aprakstīti arī šajā rakstā, bet izdomā hibrīdus mēhānismus it kā risku novēršanai, var gadīties, ka riski nebūt netiek novērsti. Piemēram, kāpēc domāt par kritērijiem saimnieciski izdevīgam iepirkumam, pārdomātai pretendentu atlasei, iepazīties ar, piemēram, EFCA rekomendācijām^[3] un padomāt, kā izvairīties no zemākās cenas un vienlaicīgi kļūdaina iepirkuma, ja var pieņemt lēmumu izveidot inženiera nodaļu kā atsevišķu pasūtītāja struktūrvienību.

Attiecībā uz Inženieri ir pieejama pietiekami plaša informācija, ko izmantot ikdienas darbā. Tāpat ir pieejams inženierkonsultanta institūts, ko aicinām izmantot pēc iespējas aktīvāk, jo nereti tieši inženieriem pasūtītāja plānotajos procesos ir daudz plašāka pieredze, kas var palīdzēt kvalitatīvāk, drošāk plānot publisko iepirkumu. Protams, arī šo domu var novest līdz absurdam un savā kolektīvā izveidot vēl vienu nodaļu – inženierkonsultantus.

Tomēr ceram, ka publiskajos iepirkumos inženierkonsultanti palīdzēs izvairīties no zemākās cenas principa, līdz ar to riskiem saņemt nekvalitatīvu pakalpojumu utt. Šāds virziens arī ļautu drošāk un aktīvāk izmantot FIDIC līgumus, kā arī pareizi organizēt inženiera iepirkumu un vēlāko darba procesu, nodalot pasūtītāja un inženiera tiesības un pienākumus būvdarbu laikā.