Izlasāms 7 min
3. oktobris, 2023

Inženierkonsultanta praktiskā nozīme

  • Jānis Uzulēns
  • Zanda Zariņa

*Raksts publicēts Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla “Būvinženieris” 94.numurā.

Žurnāla 93. numurā veltījām rakstu vienam no būvniecības procesa dalībniekiem – FIDIC Inženierim. Šajā rakstā turpināsim iesākto ar minētajam būvniecības procesa dalībniekam radniecīgu institūtu – inženierkonsultantu. Jāmin, ka jau žurnāla 92. numurā tika apskatīts arī inženierkonsultanta institūts, kas gan tika darīts vairāk teorētiski, ieskicējot autoru veiktās aptaujas rezultātus un to sasaisti ar inženierkonsultanta nozīmi, lomu būvniecības procesā.

Šajā rakstā mēģināsim rast atbildi, kurā būvniecības procesa stadijā piesaistīt inženierkonsultantu grupu un kāpēc tas nepieciešams? Piemēra labad izmantosim domu par indeksāciju būvniecībā un to, ko inženierkonsultants varētu labāk paveikt šajā jomā.

Apgalvojumi un fakti

Pirmais, ko vēlamies paust: inženierkonsultants un FIDIC Inženieris nav viens un tas pats! Tie ir radniecīgi institūti no daudziem aspektiem, bet noteikti nav viens un tas pats.

Inženierkonsultanta institūts kopš 2023. gada 29. maija ir iekļauts Būvniecības likumā un tādejādi tas kļuvis par vienu no būvniecības procesa dalībniekiem. Projekta “Būves nākotnei” ietvaros 2022. gadā veiktā aptauja liecina, ka 91 % aptaujāto būvniecības nozares ekspertu piekrīt apgalvojumam, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Tātad, inženierkonsultantam kā jaunam būvniecības procesa dalībniekiem vismaz Būvniecības likuma izpratnē būtu jānodrošina, ka būvniecības ierosinātājs agrīnās būvniecības procesa stadijās kļūst profesionālāks, labāk pārvalda procesu, kā arī pārliecinoši izvēlas piemērotākobūvniecības projekta realizācijas metodi, līguma projektu un, protams, efektīvi organizē iepirkuma procedūru (-as), izvērtējot projekta riskus un citus nozīmīgus faktorus.

Būvniecības likuma 19.2 panta (Citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumi un atbildība) devītā daļa nosaka, ka “inženierkonsultants, kurš uzrauga būvdarbu līguma vai pakalpojumu līguma par projektēšanu, autoruzraudzību, būvuzraudzību vai būvprojekta būvekspertīzi izpildi vai sniedz citus pakalpojumus būvniecības ierosinātājam saskaņā ar noslēgto līgumu, ir atbildīgs par katru savu neuzmanību. Ja inženierkonsultants būvniecības procesa ietvaros veic būvuzraudzību vai būvekspertīzi, tas atbild arī kā būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs un uz to attiecas šā panta sestajā vai septītajā daļā noteiktie ierobežojumi.”

Tātad, likumdevējs paredzējis, ka būvniecības ierosinātājs var uzticēt inženierkonsultantam veikt virkni jau sen zināmu būvniecības procesa dalībnieku pienākumus, kas nozīmē, ka inženierkonsultanta kvalifikācija, pieredze un komandas sastāvs ir ļoti fundamentāls jautājums tā izvēlē.

Kā izvēlēties inženierkonsultanu?

Pieņemsim, ka pasūtītājs vēlas realizēt projektu, ko nekad nav realizējis. Jāpatur prātā, ka būvniecības process sākas ar ieceri, t.i., stadiju, kurā tiek apzināta nepieciešamība pēc jauna objekta vai esošā objekta pārbūves un tiek definēti būvniecības ieceres mērķi. Pieņemsim, ka pasūtītājs apzinās savas spējas, kompetences un nav strīdu par to, ka inženierkonsultants izvēlētā projekta realizācijai nepieciešams. Taču ir viens BET! Nav kritēriju, kā to paveikt?!

Atsevišķās valstīs pasūtītājam (klientam, būvniecības ierosinātājam) vietējās pašvaldības spēj sniegt palīdzību, nodrošinot informāciju par to, kādas profesionālās iemaņas pasūtītājam būtu vērts iepirkt. Atliek tikai zināt ieceri un to, vai runa ir par ēku, infrastruktūras vai, piemēram, rūpniecības objekta plānoto būvniecību. Katru kategoriju var un būtu vēlams vēl precīzāk definēt, tomēr jau pamata informācija ir pietiekama, lai pasūtītājam spētu sniegt noteiktu speciālistu sarakstu, kas varētu veidot inženierkonsultanta komandas sastāvu.

Iespējams, arī Latvijā būtu jāveido šāda prakse, lai pasūtītājam inženierkonsultanta izvēle būtu ērta, saprotama un nodrošināta ar nepieciešamo profesionalitāti. Vienlaikus, ņemot vērā likumdevēja pausto, ka inženierkonsultants dažādās būvniecības procesa stadijās var pildīt vairāku būvniecības procesa dalībnieku pienākumus, būtu jāparedz arī procedūra kā savlaicīgi nodrošināt likumam atbilstošu iepirkumu arī būvuzraudzības un ekspertīzes jomā.

Tā kā Latvijā nav ierasta prakse, ka pasūtītājs var iegūt informāciju par speciālistu dalību noteiktu projektu realizācijā (proti, tā nav apkopota vienuviet), atliek vieglākā un ātrākā metode – izmantot google meklētāja piedāvātās atbildes. Te gan lietderīgi būtu saprast, ka ar terminu “speciālists” saprotam inženieri ar atbilstošu sertifikātu (-iem) noteiktā jomā, nevis uzņēmumu, kas atsaucas uz līgumisko pieredzi kāda projekta realizācijas jomā.

Vienlaikus gan jāmin, ka būtu arī lietderīgi saprast, kādus uzdevumus inženierkonsultantam uzdot, cik precīzi tos sākumā definēt utt.

Kāzuss

Uz kādu brīdi iztēlosimies, ka pasūtītāja projekta realizācija būvdarbu jomā varētu aizņemt 3 gadus. Būvdarbus it kā plānots sadalīt etapos, taču skaidrs, ka pie līguma projekta izstrādes jāņem vērā Ministru kabineta noteikumi Nr. 419 “Noteikumi par publisku būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu”.

Minētajos noteikumos ir dažas kļūdas vai interpretācijas iespējas (kas īsti domāts, piemēram, ar inženierkonsultantu), tomēr ir viens punkts, kas neatkarīgi no tā vai tiek izmantots FIDIC līgums vai cita līguma forma, ir ļoti skaidrs. Proti, minēto noteikumu 23. punkts nosaka, ka publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļauj būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus.

Zināms, ka būvdarbu līgumcena tiek veidota no darbaspēka, materiālu un mehānismu izmaksām. Visnotaļ nodalāmas vērtības un pozīcijas. No minēto noteikumu skatupunkta izriet, ka projektā, kura būvdarbu stadija ilgs vairāk par gadu, obligāti nosakāma indeksācija. Tajā pat laikā minētie noteikumi neko nesaka par lieliskām alternatīvām indeksācijai, kas publiskajam pasūtītājam cita starpā varētu ietaupīt naudu.

Par piemēru var ņemt FIDIC (Starptautiskās inženierkonsultantu konfederācijas (Federation Internationale des IngeneursConseils)) izstrādāto tipveida būvdarbu vai apvienoto projektēšanas un būvdarbu līgumos paredzēto punktu par materiālu un iekārtu apmaksu (interesentiem iesakām iepazīties ar Sarkanās, Dzeltenās vai Sudraba grāmatas apakšpunktu 14.5. redakcijām). Šis punkts ir kā alternatīva indeksācijai un sniedz iespēju pasūtītājam nodrošināt, ka iekārtas un materiāli noteiktos laika periodos tiek pasūtīti, ražoti, piegādāti objektā (vai uzglabāti iepriekš saskaņotā vietā) un par tiem tiek samaksāti 80% no iekārtas un materiālu vērtības.

Latvijā pat ļoti lielos iepirkumos pasūtītāju pieaicinātie speciālisti šo punktu nereti nepārdomāti dzēš, vai interpretē pēc “sirds patikas”, taču šie paši konsultanti arī aizmirst, ka publiskajā iepirkumā būvniekam projekta finansēšana ir jāiepērk kā pakalpojums. Proti, tas nav obligāts pienākums, kas iestājas “pats par sevi” tikai tāpēc, ka būvnieks uzvarējis būvdarbu iepirkumā. To pašu var sacīt par apdrošināšanas prasībām (vai tiek domāts par to reālo segumu, vai vienkārši prasības ražotas copy-paste režīmā bez faktiskas to ietekmes uz projektu un pretendentu bilances analīzes), maksājumu termiņiem, strīdu risināšanu, būtisku izmaiņu definēšanas (ja runa ir par Publisko Iepirkumu likuma 61. pantu) u.c.

Dažās rindkopās iezīmēta virkne uzdevumu, kas būtu jāspēj izvērtēt pasūtītājam saviem spēkiem, vai arī ar inženierkonsultanta palīdzību.

Rezumējot, var droši apgalvot, ka inženierkonsultanta galvenais mērķis (uzdevums) ir nodrošināt, lai pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinātu efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Taču, lai tiktu skaidrībā ar risināmo uzdevumu sarakstu, nepieciešams vienoties, ka inženierkonsultanta pakalpojumi tiek uzskatīti par uz tehnoloģijām balstītiem intelektuāliem pakalpojumiem būvdarbu un dabiskajā vidē, kas sevī var ietvert:

  • projekta plānošanu un tā sekmīgas realizācijas izvērtēšanu
  • projekta novērtēšanu, tai skaitā finanšu analīzi
  • projektu vadību
  • kvalitātes vadību
  • vides novērtējumu un vides ietekmes izvērtēšanu
  • ilgtspējas jautājumu izvērtēšanu
  • konsultācijas ģeoloģiskās izpētes pakalpojumiem
  • konsultācijas arhitektūras un inženieru daļu projektēšanā
  • konkursu dokumentu sagatavošanu
  • piedāvājumu izvērtēšanu
  • konsultācijas un pārstāvību būvniecības procesa uzraudzībā, piemēram, neiejaucoties būvuzraudzības funkciju veikšanā
  • būvniecības vadību – konsultāciju līmenī
  • izmaksu kontroli un vadību – konsultāciju līmenī
  • līgumu vadību
  • nodošanu ekspluatācijā un ekspluatācijas pārtraukšanu – pieņemšanas procedūru, pārstāvot būvniecības ierosinātāju un izpildot tā pienākumus
  • indeksācijas
  • c. pakalpojumus.

Pietiekami daudz dažādu uzdevumu un pakalpojumu, kas nozīmē, ka inženierkonsultanta komandā ne vienmēr ietilps tikai inženieri. Var noderēt arī kāds jurists, kvalitātes vadītājs un citu profesiju pārstāvji.

Nobeigumā vēlreiz atgādinām – inženierkonsultants un FIDIC inženieris ir radniecīgi institūti, bet noteikti ne viens un tas pats!

Autori

  • Jānis Uzulēns
    «Jurisconsultus» vadītājs un «Būves nākotnei» dibinātājs, Mg.jur.
  • Zanda Zariņa
    «Jurisconsultus» attīstības vadītāja un «Būves nākotnei» līdzdibinātāja, Mg.oec

Tuvākais vebinārs

Mākslīgā intelekta rīki būvniecības ieceres definēšanai

Pk, 20. sept., 10:00