Par ko atbild (būtu jāatbild) pasūtītājs būvniecības procesā? Ko atrisina inženierkonsultants

Raksta autori ievadā atkārtos iepriekšējos rakstos minēto frāzi – būvniecības process sākas brīdī, kad pasūtītājam galvā ir ienākusi doma, ka kaut kas ir jābūvē. Šis ir vienīgais brīdis, kad ieceres autoram (būvniecības ierosinātājam, pasūtītājam) ir jāspēj paškritiski paskatīties uz sevi un atbildēt uz jautājumu, vai ir tikai griba, vai arī pietiekamas profesionālās spējas, lai tiktu galā ar vēlmju kvalitatīvu un saprātīgu realizāciju.

Grozījumi Būvniecības likumā

Šobrīd Saeimā otrajam lasījumam tiek virzīti “grozījumi Būvniecības likumā”. Autoru ieskatā, Latvijas būvniecības nozarei tas ir vēsturiska brīža priekšvēstnesis, jo apstiprinot grozījumus Saeimas balsojumā, un saglabājot esošo priekšlikumu Būvniecības likumā iekļaut inženierkonsultanta definīciju, jau pavisam tuvā nākotnē lielā mērā tiks pilnveidota izpratne par pasūtītāja atbildību būvniecības procesā. Proti, beidzot būvniecības procesa dalībnieki varēs prasīt no būvniecības ierosinātāja atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, veiktajām izpētēm, izsludinātajiem konkursiem, nebaidoties, no garām un sarežģītām tiesvedībām. Turpretī būvniecības ierosinātājs beidzot varēs nebaidīties, ka katra tā kļūda būvniecības procesā vairākkārt sadārdzina procesu, un ka būvniecības procesa dalībnieki, vienkāršiem vārdiem sakot, varēs būvniecības ierosinātāju “šantažēt” ar jautājumu par papildus samaksu pēc sirds patikas.

Līdz ar grozījumiem Būvniecības likumā, inženierkonsultants papildinās likumā ierakstīto būvniecības procesa dalībnieku loku. Būtiski, ka inženierkonsultants faktiski pildīs profesionāla starpnieka lomu starp būvniecības ierosinātāju un citiem būvniecības procesa dalībniekiem. 

Kas ir inženierkonsultants?

Likumprojektā iestrādāta definīcija, ka “inženierkonsultants ir būvspeciālists vai būvkomersants, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to visās būvniecības stadijās sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus.”

Kādas funkcijas inženierkonsultantam jāveic?

Inženierkonsultanta iekļaušana būvniecības procesa dalībnieku vidū rada iespēju precīzāk un profesionālāk pārstāvēt būvniecības ierosinātāju būvniecības stadijā, kas saistīta ar priekšizpētes darbu veikšanu un sagatavošanos kvalitatīvam būvniecības procesam. Inženierkonsultanta pakalpojuma piesaistīšana uzskatāma par būvniecības ierosinātāja pienākumu, kas stiprina būvniecības ierosinātāja atbildību un nosaka tās robežas attiecībā pret citiem būvniecības procesa dalībniekiem. Norma būvniecības dalībnieku atbildības regulējumu padara skaidrāk saprotamu.

Autori piekrīt, ka inženierkonsultanta pienākumi, tiesības un atbildība sīkāk aprakstāmi Ministru kabineta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” u.c. normatīvajos aktos, kā tas aprakstīts likumprojektā. Tāpat ir skaidrs, ka inženierkonsultanta darbība un ar to saistītie riski ir jāapdrošina, attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos nosakot to profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un būvuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu. [1]

Problēma, kas inženierkonsultantam jārisina kā pirmā

Autori uzsver, ka viena no būtiskākajām nozares problēmām ir nekvalitatīvi būvprojekti. To pierāda sekojoša autoru rīcībā esoša informācija – ne visiem būvprojektiem tiek veikta normatīvajos aktos noteiktā ekspertīze, taču esošā situācija nozarē liecina, ka tieši ar šo būvniecības procesa stadiju nozarē šobrīd ir pašas lielākās problēmas. 2019.gadā tika uzsākta diskusija par būvprojektu ekspertīžu nozīmi. 

Viens no vadošajiem inženieru un konsultantu birojiem Latvijā ar pieredzi projektēšanā, būvuzraudzībā un inženierkonsultācijās norādīja, ka “lēmums atteikties no citu būvprojekta daļu ekspertēšanas negatīvi ietekmēs būvniecības nozari, pasliktinās izpildīto būvdarbu kvalitāti, sadārdzinās un paildzinās būvniecības procesu, neveicinās vienotu izpratni par būvniecības dalībnieku atbildību, kā arī radīs būtiskus riskus sabiedrības veselībai un dzīvībai.” Būtiski, ka eksperts savu nostāju pamatoja ar datiem, kas apkopoti vismaz trīs uzņēmumu [Red. rakstā autori dažādu apsvērumu dēļ uzņēmumu nosaukumus aizstās ar alfabēta burtiem A, B, C] profesionālās darbības ietvaros:

1. Uzņēmums A pēdējo 3 gadu laikā ir veicis 70 būvprojektu ekspertīzes un nav izsniedzis nevienu pozitīvu atzinumu pēc sākotnēji iesniegtās dokumentācijas izskatīšanas, kas iesniegta atbilstoši Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu prasībām. Tikai pēc kļūdu un defektu novēršanas, ir saņemti pozitīvi atzinumi;
2. Uzņēmums B pēdējo 3 gadu laikā ir veicis 310 būvprojektu ekspertīzes, no kurām vien 2 gadījumos ir izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai, atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Pārējos gadījumos, līdzīgi kā Uzņēmuma A situācijā, ir veikti labojumi un ieviestas korekcijas;
3. Uzņēmums C pēdējo 3 gadu laikā ir veicis 250 būvprojektu ekspertīzes, no kurām 3 gadījumos ir izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai.

Jāpiebilst, ka Uzņēmums A un Uzņēmums B specializējas nozīmīgu publisku pasūtītāju sabiedrisku būvju un infrastruktūras ekspertīzē, kamēr Uzņēmums C vairāk darbojas individuālu, privātā sektora pasūtītāju ekspertīžu jomā, tādējādi kopumā statistiski tiek apskatīti gan II gan III grupas projekti, bet situācija būvprojektu kvalitātē un izstrādātāju (autoru) ziņā nemainās – neatbilstības ir 99,3 % gadījumu, kas pamatots ar šajā rakstā minēto uzņēmumu veikto statistikas uzskaiti.

Autoru rīcībā nav pieejami citi materiāli, kas liecinātu, ka laika posmā no 2019.gada līdz šim brīdim situācija ir būtiski uzlabojusies. Šāda statistika uzliek par pienākumu būvniecības procesa dalībniekiem panākt skaidrību vairākos jautājumos:

1. kādas ir būtiskās kļūdas būvprojektos?
2. kādi var būt iemesli būvprojektu realizācijas gaitā esošajai būvniecības izmaksu sadārdzināšanai un būtiskai termiņu pagarināšanai darbu izpildei? (šis jautājums jāanalizē kompleksi ar piemērojamām būvniecības procesa realizēšanas metodēm u.c. būtiskiem aspektiem);
3. kā tiek aprēķināta un vērtēta energoefektivitāte, vai tā sasniedz savu mērķi ekspluatācijas laikā? Ja netiek sasniegts nepieciešamais efekts, vai nav nepieciešams pārskatīt energoefektivitātes vērtēšanas metodoloģiju?

Nenoliedzami, ka uzdodot šos jautājumus nevar aizmirst par būvniecības ierosinātāja kompetenci. Kā pasūtītājs pārliecinās, ka būvprojekta autors un būvprojekta eksperts savu darbu veikuši kvalitatīvi? Autori uzskata, ka tā ir tieša būvniecības ierosinātāja atbildība – prast precīzi dot darba uzdevumu un tam nepieciešamos izejas datus. Ja ierosinātājs tiek gala ar šo, skaidrs, ka viņam būs visai viegli pārliecināties par projekta realizācijai piemērojamo metodes izvēli, atbildības un risku sadali, kā arī citiem jautājumiem, kas tiešā vai netiešā veidā būs inženierkonsultanta pienākums un atbildība. 

Vai līdz ar inženierkonsultanta piesaisti sadārdzinās būvniecības process?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, atliek pārliecināties par virkni gadījumu, kad būvniecības ierosinātāja nekompetence vai neprofesionāla rīcība būvniecības procesa gaitā rada strīdu par risinājumiem būvprojektā, tā kvalitāti utt. Kopumā tas nozīmē papildus izdevumus un laiku  projekta sekmīgai realizācijai. 

Publiskajos iepirkumos, savukārt, atliek iepazīties ar Publisko iepirkumu likuma 61.pantu, lai saprastu, ka jebkuru būvniecības procesu visai viegli un absolūti tiesiskā ceļā var sadārdzināt 50 procentu apmērā no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas attiecībā uz katru gadījumu.[2] Ja, piemēram, Valsts kontrole uzņemtos veikt analīzi par visiem sadārdzinājumiem publiskajos iepirkumos par pēdējiem pieciem gadiem, rastos interesants jautājums, cik patiesībā maksājis katrs projekts un kāds ir bijis sadārdzinājums attiecībā pret sākotnēji plānoto cenu? Autori ir pārliecināti, ka šādu gadījumu nav maz. Lai atbildētu kā tas iespējams, ka sadārdzinājums ticis pieļauts, jāveic nelielu katra konkrētā gadījuma analīzi un atbildes noteikti demonstrēs, ka viena no problēmām (autori uzsver – VIENA NO..) ir būvniecības ierosinātāja visnotaļ vājā kompetence būvniecības jomā.  

Inženierkonsultants (autoru ieskatā kā obligāta prasība visos publiskajos iepirkumos un ne tikai) spēs atrisināt daļu no problēmām. Ne visas, bet tikai daļu! Taču inženierkonsultanta iekļaušana Būvniecības likumā un kļūšana par vienu no būvniecības procesa dalībniekiem nenoliedzami būvniecības procesu padarīs saprotamāku, prognozējamāku un krietni efektīvāku!

Nākamajos rakstos autori pievērsīsies tēmām, kas saistītas ar efektīvākās iepirkuma un būvniecības metodes izvēli, būvniecības procesa kontroli un uzraudzību, kā arī inženierkonsultanta lomu tajā.