Trīs instrumenti būvniecības procesa problēmu risināšanai

Būvniecības process Latvijā ir maz pētīts. Faktiski nav fundamentālu pētījumu, uz kuriem balstīt lēmumus un priekšlikumus procesa pilnveidošanai. Tas zināmā mērā ir akmens visu ar nozari saistīto organizāciju “dārziņā”, jo jāsaprot, ka par procesu mēs atbildam kopumā. Tas arī ir galvenais iemesls raksta autoru 2022. gada otrajā pusē veiktajam būvniecības teju 400 nozares ekspertu aptauju par jautājumiem, kas saistīti ar būvniecības procesu, riskiem un tipveida līgumiem. Mērķis šādai aptaujai bija iegūt priekšstatu tam, vai autoru izvirzītā hipotēze, ka viena no aktuālākajām problēmām būvniecības nozarē Latvijā ir būvniecības procesa neefektīva pārvaldīšana, risku izvērtēšana un potenciāla novēršana, apstiprinās.

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs un viss būvniecības process kļuvis smagnējs, pārpildīts ar virkni procesuālu (ne tehnisku) problēmu.

Minētais liecina par sistēmisku problēmu, kuras sekas pietiekami detalizēti varētu izvērtēt būvniecībai raksturīgajos rādītājos – kvalitātē, naudā, laikā. Turklāt jautājums ir pavisam vienkāršs – vai publiskais sektors nepārmaksā? Un te ir runa gan par Publisko iepirkumu likuma pieļautajiem 15 % un vairāk. 

Vēl viena būtiska problēma slēpjas tajā, ka pamatā ar būvniecības procesu sabiedrība saprot tā aktīvo fāzi – būvdarbus. Tāpēc nereti var dzirdēt, ka pie visa vainīgi būvnieki. Taču reti kurš aizdomājas, no kā patiesībā sastāv būvniecības process un par ko katra tajā iesaistītā puse ir atbildīga. Ir skaidrs, ka tieši šī publiskā retorika sniedz iespēju citiem procesa dalībniekiem zināmā mērā sajusties komfortabli. 

Ekspertu aptauja atklāj nozares problemātiku 

Ekspertiem tika uzdoti problēmai ļoti tuvi jautājumi, uz kuriem saņemtās atbildes vedina domāt, ka Latvijā patiešām ir izveidojusies neviennozīmīga izpratne par būvniecības procesu kā tādu. 

62 % ekspertu piekrīt, ka būvniecības  procesa regulējums Latvijā, t.i., Būvniecības likums un atbilstošie MK noteikumi radīti bez analītiska pamata, nevērtējot būvniecības regulējumu kompleksi, bet 63 % ekspertu – normatīvo aktu kopums ir atrauts no objektīvā būvniecības procesa un loģiskām projekta stadijām. Tātad, mēs varam izvirzīt pieņēmumu, ka nozarei trūkst vienota pieskares punkta, no kura vērtēt un samērot normatīvus ar realitāti, teoriju ar praksi. Un var izrādīties, ka Beitāna kungam kopā ar nospiedošu vairumu ekspertu ir taisnība.

Taču reizē visai vienkāršs, tomēr provokatīvs jautājums demonstrē, ka paši nozares dalībnieki ne visai uzmanīgi seko līdzi nozares aktualitātēm, vai vienkārši nespēj uzstājīgi pastāvēt uz to, kas kopējam procesam būtu vērtējams kā labs pieskates punkts. Piemēram, standarts LVS EN 16310 “Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija”.

Uz jautājumu vai savā darbā esiet saskāries un izmantojis standartu LVS EN 16310, tikai 10 % respondentu atbild, ka ir to izmantojuši. Zināms, ka būtisku darbu pie šī standarta iedzīvināšanas, tulkošanas un skaidrošanas veica Latvijas Arhitektu savienība, tomēr tulkota standarta statusu tas ieguva 2020. gadā, un tā izmantošana nav populāra. Konteksts demonstrē, ka kopš 2013. gada, kad standarts tika ieviests un bija pieejams angļu valodā, bija nepieciešami faktiski septiņi gadi, lai to iztulkotu, bet ne iedzīvinātu Latvijas būvniecības procesā. Atkāpei jāmin, ka autoriem ir zināms viens publiskajā sektorā veikts iepirkums, kur tiek veiktas atsauces uz minēto standartu, tomēr kādā mērā tas tiek izmantots ikdienas procesā, strīdos, uzdevumos utt., diemžēl nav zināms. 

Jāmin, ka LVS EN 16310 apraksta galvenās projekta īstenošanas metodes. Standarta mērķis – palīdzēt panākt efektīvus risinājumus, mazināt riskus visās standartā aprakstītajās stadijās, jo efektīvā vidē ir pieņemts uzskatīt, ka būvniecības process ir jāiedala stadijās. Minētais standarts aptver projekta īstenošanas procesu visa būves dzīves cikla ietvaros – no projekta ieceres līdz būves nojaukšanai vai pārbūvei, ekspluatācijas laiku ieskaitot.

Viens no ekspertiem, inženierkonsultants ar darba pieredzi Skandināvijā, Ņikita Gorbatko uzskata, ka Latvijā ir jābeidz vadīties pēc zemākā cenas principa, un pasūtītājiem ir jāsāk prasīt vairāk un vairāk quality assurance, client involvement, risk analyses, project management atskaites konkrēti katram projektam, kas atbilstu projekta specifikai. Šeit ir svarīgi, lai tas nav vienkārši copy paste. 

Autori apkopojuši ekspertu skatījumu par katru aptaujā uzdoto jautājumu. Pirms iepazīties ar ekspertu viedokli, autori vērš uzmanību uz vienu būtisku aspektu – tikai jautājumā par COVID ierobežojumiem un radītajām sekām ekspertu skatījums “nav problēmu” pārsniedza viedokli, ka COVID ierobežojumi bija būtiska problēma (skat., 1.att.).

1.att. Būvniecībai raksturīgās problēmas – COVID ierobežojumi un to radītās sekas

Uz jautājumu, kuru no apgalvojumiem uzskatiet par būvniecības nozarei raksturīgu problēmu, 400 būvniecības nozares ekspertu atbildēja sekojoši:  

Autoru ieskatā visās ekspertu atbildēs  ir vērojama likumsakarība –  jebkurš no minētajiem apgalvojumiem ekspertu ieskatā ievērojami vairāk ir problēma, kā nav. Zināmā mērā tas liecina par to, ka nozares dalībniekiem ir jāpārskata savstarpējās attiecības, ko lielākoties veido sabiedriskais sektors “sadarbībā” ar valsts pārvaldi. 

Daži interesanti novērojumi

Lai arī eksperti savā viedoklī gandrīz pret katru no apgalvojumiem bija kritiski, aptauja parāda, ka dažos fundamentālos jautājumos ekspertu viedoklis sadalās visai līdzīgi. Piemēram, apgalvojumam, ka atbildību par risku uzņemas tas būvniecības procesa dalībnieks, kurš labāk to spēj pārvaldīt,  piekrita vien 47 % ekspertu, kamēr pret šādu apgalvojumu izteicās 40 % ekspertu. Autori vēlas uzsvērt, ka minētais apgalvojums ir viens no FIDIC principiem, kas sevi dzīvē ir pierādījis kā efektīvs instruments tiesību, atbildību sadalījumā starp būvniecības procesa dalībniekiem. Jāmin, ka eksperti netieši piekrīt FIDIC līgumu efektivitātei, jo 63 % no ekspertiem piekrīt apgalvojumam, ka FIDIC standarta būvniecības līgumi nozarē jau ir augstu novērtēti visā pasaulē, un gan klientus, gan lietotājus piesaista taisnīgā un līdzsvarotā pieeja, jo īpaši projektu risku jomā.

Apgalvojumam, ka izpratne par FIDIC inženieri Latvijā ir vāja, piekrīt 60 % ekspertu. FIDIC inženierim ir būtiska nozīme FIDIC līgumu administrēšanā un procesu vadīšanā. No ekspertu atbildes autoriem atliek izdarīt secinājumu, ka FIDIC inženiera institūts un darba uzdevumi Latvijā joprojām nav skaidri. Tātad, ja FIDIC Inženiera institūts nestrādā, būtu lietderīgi šo atbildi vērtēt kopsakarā ar ekspertu izdarītu slēdzienu, ka kā problēmas nozarei ir:

1. pasūtītāja kompetences trūkums;
2. nepārdomāta ieceres definēšana;
3. struktūras trūkums procesos;
4. nepareizi izvēlēta būvniecības projekta realizācijas metode;
5. nepārdomāti līguma nosacījumi utt.

Ja kā problēma tiktu akcentēta pasūtītāja kompetences trūkums (ar autoru piebildi – jo sevišķi publiskajā sektorā), taču taisnības labad būtu jārod atbilde uz jautājumu, kāpēc eksperti tā uzskata? Autoruprāt, visas minētās jomas ir pasūtītāja kompetences jautājumi. Plašsaziņu līdzekļos bieži varam lasīt par strīdiem, kas publiskā iepirkuma ietvaros rodas būvdarbu gaitā. Protams, pirmais akmens tiks mests būvnieka dārziņā, taču tiklīdz būvniekam izdodas pierādīt, ka ir iestājušies neparedzēti apstākļi (vai tomēr pasūtītāja tālredzības trūkums?), vai vienkārši ir kļūdas būvprojektā, veikta neuzmanīga būvprojekta ekspertīze (kaut formāli tā ir lieliska, jo taču pozitīva), vai vienkārši ir bijis nepietiekams tehnisko izpēšu apjoms, uz kā bāzes vispār sākt projektēt, izrādīsies, ka būvniekam piešķirti papildus līdzekļi būvdarbu tālākai veikšanai (protams, tik līdzekļu, cik publiskā iepirkuma regulējums pieļauj). Ja vien pasūtītājs nav izvēlējies projektē un būvē metodi, jau atkal minētie darbi un subjekti atrodas pasūtītāja atbildības jomā. Tātad, atkal ir pietiekams pamats apšaubīt pasūtītāja (autori tomēr uzsvaru šobrīd liek uz publisko sektoru) kompetenci, kam pamatā dažkārt ir elementārs pieredzes trūkums kopsakarā ar nevēlēšanos to atzīt. 

Inženierkonsultanta loma  būvniecības procesā

Inženierkonsultanta uzdevums ir nodrošināt, ka darbojas pretējs princips ierastajai praksei –  pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošina efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Pieņemot, ka inženierkonsultanta piesaiste būvniecības ieceres definēšanas stadijā veicinās kļūdu būtisku samazināšanu tālākajā būvniecības procesā, aktuāls ir jautājums, vai izpratne par inženierkonsultanta institūtu Latvijā ir pietiekama un kādu ieguvumu no minētā institūta sagaidīt tuvākajos piecos gados? 

Jāmin, ka 68 % aptaujāto ekspertu piekrīt, ka inženierkonsultanta piesaiste sākot ar ieceres definēšanu mazinās kļūdas tālākajā būvniecības procesā. Tas ir svarīgs rādītājs, jo mēs runājam par kvalitāti, drošību, laiku un naudu. Un mērķi – kāpēc mēs vispār vēlamies kaut ko realizēt? 

Ar inženierkonsultantu saprot fizisku personu vai lielākoties būvkomersantu, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā. Vienkāršākiem vārdiem – inženierkonsultanta uzdevums vismaz Latvijas gadījumā ir stiprināt pasūtītāja kompetenci būvniecības procesā visiem pieejamiem veidiem. Vietā gan paliek jautājums, ja tiek apšaubīta pasūtītāja kompetence, kas liecina, ka pietiks kompetences izvēlēties atbilstošu inženierkonsultantu? Autoru ieskatā šajā jomā vislabāko padomu varētu sniegt nozares sabiedriskais sektors sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, sagatavojot atbilstošu ceļvedi inženierkonsultanta izvēlei konkrētā projektā. 

Secinājums

Iespējams, tieši kā pirmais uzdevums nozarei procesu sakārtošanā ir inženierkonsultanta institūta ieviešana. Ar domu, ka šim institūtam tiešs uzdevums ir novērst tās problēmas, par kuru eksistenci ir pārliecināti eksperti un autori. 91 % aptaujāto būvniecības nozares ekspertu piekrīt, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Pārdomāts  process sākas ar ieceri – būvniecības procesa pirmā stadija, kurā tiek apzināta nepieciešamība pēc jauna objekta vai esošā objekta pārbūves un tiek definēti būvniecības ieceres mērķi, un kas labi aprakstīta standartā LVS EN 16310 – un attiecas uz pilnīgi viesiem procesa posmiem

Autoru priekšlikums ir inženierkonsultantam, kurš nodrošina intelektuālu darbību veikšanu procesa vai būves definēšanai, projektēšanai, izgatavošanai utt., pievienot kā otru instrumentu standartu LVS EN 16310. Ja vēl šiem diviem instrumentiem pievieno un prasmīgi izmanto FIDIC tipveida līgumus, tad kopā jau ir trīs būtiski instrumenti būvniecības procesa uzlabošanai. Iespējams, nozarei ar šo būtu jāsāk.