Viena uzlabota lieta neizlabos visu nozari

Šādam apgalvojumam var piekrist. Vietā ir jautājums, kas ir tas pārdomāti pārvaldītais process, kas nodrošinātu būvniecības procesa efektivitāti? Kādu lomu tajā ieņem Ekonomikas ministrija un nozari pārstāvošais sabiedriskais sektors?

Atgādinājumam –  2022. gada otrajā pusē autori veica 400 Latvijas būvniecības nozares ekspertu aptauju par jautājumiem, kas saistīti ar būvniecības procesu, riskiem un tipveida līgumiem. Tāpat ekspertiem tika lūgts vērtēt Ekonomikas ministrijas, nozari pārstāvošo sabiedrisko organizāciju un citu iestāžu darbu.

Par vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju, kā arī vienoto valsts politikas būvniecībā izstrādi un tās īstenošanu atbild Ekonomikas ministrija. Ministrijas kompetence būvniecības jomā ir noteikta Būvniecības likumā, un tajā ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšana. Kā redzam – visai plašs kompetenču loks.

Ir skaidrs, ka Ekonomikas ministrijas spēkus pārvērtēt būtu lieki, jo bez nozares atbalsta un iedziļināšanās aktuālajos jautājumos diez vai būtu iespējams paveikt to darbu, ko ministrija paveic. Tomēr mūsdienām vispirms jāatbild uz jautājumu – cik efektīvs ir nozares sabiedriskais sektors? Kā arī –  vai tā galvenais instruments – Būvniecības padome – ir efektīvs partneris Ekonomikas ministrijai un vienlaikus nozarē strādājošajiem?

Ekonomikas ministrijas veiktspējas vērtējums

Ekonomikas ministrijas darbu aptaujātie eksperti novērtējuši kā vāju. Autoru ieskatā vērtējums ir subjektīvs, jo no viena jautājuma ir grūti izdarīt padziļinātus secinājumus, tomēr ir skaidrs, ka ekspertiem  ministrijas darbs nešķiet efektīvs. Iemesli tam var būt vairāki – no nezināšanas un neiedziļināšanās procesos, līdz patiesām problēmām, ar kurām ministrijai būtu jātiek galā krietni efektīvāk.

Ekspertiem jautāts, kā tiek vērtēts Ekonomikas ministrijas darbs sekojošās jomās:

• vispārējā būvniecības pārraudzība un koordinācija valstī;
• vienotas valsts politikas būvniecībā izstrāde un tās īstenošana;
• būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde;
• priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;
• būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšana;
• sadarbība ar Būvniecības padomi;
• sadarbība ar nozari pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām.

Jautājums: Kā Jūs vērtējat Ekonomikas ministrijas darbu sekojošās jomās?

Autoru uzmanību pievērsa nulles pozīcija – nav viedokļa. Kā mums parāda ekspertu atbildes, faktiski katram jautājumam visai raksturīga atbilde ir par viedokļa neesamību. Taču uz kopējā fona izceļas atbildes uz diviem jautājumiem:

1. 42 % ekspertu nav viedokļa par Ekonomikas ministrijas sadarbību ar Būvniecības padomi;
2. 33 % ekspertu nav viedokļa par sadarbību ar nozari pārstāvošajām organizācijām.

Autoru ieskatā var izdarīt secinājumus, ka Ekonomikas ministrija nav vienīgā atbildīgā par būvniecības nozares problēmām ne tikai ministrijas darbs uzskatāms par galveno problēmu nozarē

Reizē jāmin, ka tikai neliela ekspertu daļa  Ekonomikas ministrijas darbu novērtē kā sekmīgu. Nenoliedzami šādam vērtējumam var būt daudz iemeslu, taču ir skaidrs, ka nozarē nodarbinātajiem par ministrijas paveikto darbu būtu jāsaņem informācija no nozari pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām.

Kā eksperti vērtēs nozares sabiedrisko sektoru?

Lai ekspertu paustais viedoklis neskartu tikai Ekonomikas ministriju (piezīme: autori ekspertu viedokli neuzskata par kritiku ministrijai), aptaujā tika apzināts arī ekspertu skatījums par nozari pārstāvošā sabiedriskā sektora darba efektivitāti.

Būvniecības jomā šobrīd ir ap 13 sabiedrisko organizāciju.. Lielais organizāciju skaits, autoruprāt, ir saistīts ar apstākli, ka katra sabiedriskā organizācija pārstāv kāda vairāk vai mazāk šaura speciālistu loka intereses, par ko liecina gan pašu organizāciju, gan to biedru skaits. .

Pirms prezentēt atbildes uz jautājumu “Kā Jūs vērtējiet Latvijas būvniecības nozari pārstāvošo sabiedrisko organizāciju darbu?”, kas tika uzdots par 13 nozares sabiedriskajām organizācijām,  jāmin, ka aptaujā lielākoties piedalījās eksperti, kuru loma būvniecības procesā saistāma ar inženiera, būvnieka, arhitekta un pasūtītāja pārstāvja darba veikšanu ikdienā, kas nozīmē, ka aptaujāto ekspertu kompetenču loks un dažādībā ir visai plaša.

Uz jautājumu “Kā Jūs vērtējiet Latvijas būvniecības nozari pārstāvošo sabiedrisko organizāciju darbu?” eksperti sniedza sekojošu skatījumu:

Attiecībā uz sabiedriskā sektora pārstāvjiem atbildes variants “nav viedokļa” ir daudz izteiktāks, kā Ekonomikas ministrijas vērtējumā. Kā izņēmumu var minēt atbildes par Latvijas Būvinženieru savienību un Latvijas Arhitektu savienību. Pārējos gadījumos atbilde “nav viedokļa” izteikti prevalē pār citiem atbilžu variantiem.

Viens no raksta autoriem vairākus gadus darbojies Inženierkonsultantu asociācijā, kuras mērķis ir popularizēt FIDIC (Starptautiskā inženieru konsultantu federācija) līgumus un inženierkonsultanta institūtu. Organizācijā bija nedaudz vairāk par desmit biedriem (pamatā juridiskas personas) un dažu tūkstošu gada budžets. Minētie divi rādītāji noteikti lielā mērā veicināja to, ka par Inženierkonsultantu asociāciju un tās darbu zināja tikai retais, un faktiski viss darbs attiecībā uz mērķu realizāciju notika šaurā lokā. Lai arī organizācijai nevar pārmest iesaisti nozares aktivitātēs, piemēram, darbu Finanšu ministrijas darba grupā par FIDIC līgumu ieviešanu un dažādu informatīvo semināru rīkošanu, tās potenciālo klientu loks (pasūtītāji, inženieri, būvnieki, juristi) bija krietni lielāks kā izdevās uzrunāt. Iespējams, tas ir viens iemesls, kāpēc aptaujā uz jautājumu, kur eksperti ieguvuši informāciju par FIDIC, pirmās divas vietas atvēlētas FIDIC organizācijai, tad sociālajiem tīkliem un tikai tad Inženierkonsultantu asociācijai, uzreiz aiz kuras ierindojas Iepirkumu uzraudzības birojs un Ekonomikas ministrija.

Lai gan darbam pie inženierkonsultanta institūta ieviešanas jautājumiem un FIDIC popularizēšanas autors kopā atvēlēts daudz laika, diemžēl, konkrētajai organizācijai tā arī nav izdevies iemantot spēcīgu vietu nozares sabiedriskajā sektorā. To visticamāk var skaidrot vairāki faktori (mazs biedru skaits, daudz sabiedrisko organizāciju, par maz sabiedrisko aktivitāšu utt.), kas būtu atsevišķa pētījuma cienīgs darbs ne tikai attiecībā uz kādu noteiktu sabiedrisko organizāciju, bet visu to kopumu.

Tāpat kā Ekonomikas ministrijas gadījumā, ļoti maz aptaujāto ekspertu minēto organizāciju darbu uzskata par sekmīgu vai ļoti sekmīgu. Kāpēc tāds vērtējums, tas būs jāpārrunā ar pieminēto organizāciju pārstāvjiem, taču skaidrs, ka viedokļa neesamība un visai vidējs šo organizāciju darbs parāda, ka to sniegtā informācija, iespējams, nenonāk līdz sabiedrībai pieņemamā veidā, vai vienkārši neraisa interesi? Ja vērtē saiti otrā virzienā, t.i., sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, ko minētās organizācijas realizē tiešā komunikācijā un arī caur Būvniecības padomi, vietā uzdot jautājumu, cik droša informācija tiek nodota ministrijai tālākajam darbam? Proti, cik plašs ir pasniegtās informācijas deleģētāju loks?

Nozarē nodarbinātie

Lai gan aptauja pie atbildes varianta “nav viedokļa” šajā rakstā minētajos jautājumos neparedzēja skaidrojuma sniegšanu, tomēr vienu secinājumu var izdarīt visai droši – ja tiek saņemta atbilde “nav viedokļa”, konkrētajam ekspertam neinteresē konkrētās organizācijas darbs vai vienkārši tam nav laika. Līdz ar to, autoruprāt, arī pašiem ekspertiem, iespējams, nav nodefinēts skaidrs redzējums par visu būvniecības procesu un visu iesaistīto pušu darbu, iesaisti un kompetenci, jo lielā vairumā gadījumu prioritāri uzmanība tiek pievērsta paša veiktajam darbam.

Lielā sabiedrisko organizāciju sadrumstalotība neveicina efektīvu nozares pārstāvniecību un apgrūtina sadarbību ar publisko sektoru. Vienas inženieru kameras izveide būtu loģisks solis, ceļā uz būvniecības nozare sakārtošanu Latvijā.

Secinājumu vietā

Autoru mērķis darbā pie aptaujas veidošanas bija saprast to jautājumu loku, kas kā pirmie jāuzdod par būvniecības procesu un tā dalībniekiem un dažādiem institūtiem. Saņemtās atbildes ir tikai un vienīgi pirmais solis tuvāk jau detalizētākai nozares analīzei.

Apkopojot aptaujas rezultātu varam secināt, ka, pirmkārt, 61,5% aptaujāto ekspertu uzskata, ka būvniecības procesa regulējums Latvijā, t. i., Būvniecības likums un atbilstošie MK noteikumi radīti bez analītiska pamata, nevērtējot būvniecības regulējumu kompleksi, otrkārt, 63,5% ekspertu uzskata, ka normatīvo aktu kopums ir atrauts no objektīvā būvniecības procesa un loģiskām projekta stadijām.

Tie ir pietiekami nopietni apgalvojumi, kuros autori plāno iedziļināties. Vienlaikus šie apgalvojumi kontekstā ar šajā rakstā minēto demonstrē skaidru   būvniecības nozares) pamata problēmu – lai gan sadarbības starp visām iesaistītajām pusēm notiek, tā nav efektīva.

Te vietā ir atgādināt, ka vienā apgalvojumā eksperti ir vienoti – 91 % ekspertu uzskata, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Līdz tam gan, šķiet, tāls ceļš ejams, jo šobrīd drīzāk varam būt pārliecināti par to, ka saņemtās atbildes pilnībā apliecina raksta virsrakstā izmantoto vairāku ekspertu apgalvojumu – viena uzlabota lieta neizlabos visu nozari.