Daudzdzīvokļu mājas renovācija sākas ar biedrības dibināšanu

Daudzdzīvokļu māju renovācija Latvijā virzās uz priekšu lēni. Iemesli tam, protams, ir dažādi, bet viens no tiem – grūtības nonākt pie vienota lēmuma.

“Daudzas mājas vēl tikai ir ceļā uz biedrību dibināšanu. Tas ir pirmais un svarīgākais solis – nodibināt biedrību, lai patiešām atvieglotu virkni procesu un nonāktu līdz reālai mājas atjaunošanai,” norādīja Uzulēns.

Viņa pieredzē tiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kas dibinājuši kopīgu biedrību, veidojas arī kopīga izpratne par nepieciešamajiem darbiem, pienākumiem un, kas ir it sevišķi svarīgi, – par kopīpašumu un ko tas nozīmē.

Tātad par liftiem, par jumtiem, par balkoniem – vai man par to visu ir jāmaksā vai nav, un kāpēc tas ir jādara, stāstīja Uzulēns.

“Biedrība ir pirmais solis. Tālāk vienkārši jādara darbiņš, lai saprastu, kas mājai ir par problēmām, cik to atrisināšanai nepieciešams naudas un kurš to var izdarīt. Apmēram tādam jābūt tam rīcības algoritmam. Tas patiesībā nav sarežģīti, ja cilvēki atmet savas negācijas “priekš kam man to vajag”, “ak, Dievs, tas ir dārgi”, un tā tālāk,” pauda Uzulēns.

Vienlaikus Uzulēns atzina, ka, iespējams, valsts un pašvaldības pārāk maz iedzīvotājiem skaidro, kā būtu jārīkojas. Viņaprāt, informācijas noteikti ir par maz.

“Ir divi avoti. Pirmais ir Ekonomikas ministrijas mājaslapa, tur ir pietiekami daudz informācijas, bet šis tas ir pazudis. Otrais ir Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapa, kur arī ir ļoti daudz informācijas par sēriju mājām, par izpētēm un visu pārējo, bet es pieļauju, ka kaut kādai cilvēku kategorijai nav laika iedziļināties,” sprieda Uzulēns.

Uzulēns norādīja, ka par informāciju, kas ir svarīga un daudziem var izrādīties noderīga māju renovēšanas kontekstā, vajadzētu runāt caur dažādiem kanāliem, tostarp plašsaziņas medijiem, lai tiešām sasniegtu iedzīvotājus.

Arī namu pārvaldniece Irēna Rusiņa atzina, ka biedrību veidošana ir risinājums tam, lai māju renovācija notiktu ātrāk un efektīvāk, taču, viņasprāt, jāpievērš uzmanība arī tam, kā kopumā ar iedzīvotājiem tiek runāts par renovāciju.

Rusiņa norādīja, ka šobrīd biežāk tiek runāts tieši par ēku siltināšanu, bet daudziem iedzīvotājiem tas nešķiet gana svarīgi. Tā vietā būtu jārunā par māju remontēšanu, atjaunošanu un tostarp nereti arī avārijas situāciju novēršanu, viņa sprieda.

“Mums ir jāskatās kompleksi un jāmaina fokuss – mēs ejam uz māju atjaunošanu, ne siltināšanu,” pauda Rusiņa.

Vairāk lasi LSM.LV