0
Vai birokrātija ir iemesls atlikt daudzdzīvokļu mājas renovāciju?
Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” meklējam atbildes uz jautājumu vai laikietilpīgā dokumentu kārtošana kavē finansējuma saņemšanu, būvdarbu uzsākšanu un ietekmē renovācijas procesu daudzdzīvokļu mājās?
Diskusijas dalībnieki:
- ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece
- SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītājs Māris Saulājs
- “Būves nākotnei” dibinātājs un jurists Jānis Uzulēns.
Kā galvenā problēmu dzīvojamā fonda sakārtošanai un ēku renovācijai tomēr tiek akcentēta iedzīvotāju informētība un izpratne par daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas un renovācijas procesa norisi. Piemēram, MK noteikumi nr. 907 gana precīzi apraksta algoritmu mājas pārvaldīšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai, taču praksē tikai daži no iedzīvotājiem šajā informācijā orientējas.
“Patiesību sakot, tam nav nekāda sakara ar birokrātiju, tā ir gribas izpausme,” komentē Jānis Uzulēns “tas, ko mēs saucam par birokrātiju sākas tajā brīdī, kad nezināšanas dēļ ir radīta kaudze ar problēmām, piemēram, būvdarbu gaitā konstatē, ka kaut kas ir palaists garām projektēšanas laikā vai būvprojekts ir izstrādāts uz nepietiekamas tehniskās dokumentācijas pamata, savukārt tehniskā dokumentācija ir izstrādāta kļūdaini tāpēc, ka iedots neprecīzs darba uzdevums inženierim.”
Jāatceras, ka runa ir par būvniecības procesu, kur gan banka gan Altum tikai atbalsta ar finanšu resursu. Lielākoties problēma tomēr ir nevis birokrātija, bet nezināšanas sekas.
