Ievads līgumu pārvaldībā un definīcijās

! Vebinārs notiks angļu valodā! 

Atšķirībā no pirkuma līguma priekšmeta, kur mēs varam pārbaudīt gatavu produktu, darbs būvprojektā nav pabeigts līguma parakstīšanas brīdī. Būvdarbu projektēšanas un būvniecības līgumos tas pat nav pilnībā izplānots. Līguma parakstīšanas brīdī paredzamais darba priekšmets lielos būvniecības projektēšanas un būvniecības līgumos galvenokārt ir aprakstīts detalizētajā projekta dokumentācijā (rasējumos, tāmēs un specifikācijās). Projektos, kas tiek realizēti izmantojot projektē un būvē metodi, tas ir aprakstīts darba devēja prasībās attiecībā uz funkciju un izpildi (un pēc tam būvnieka piedāvājumā).

Šī paredzētā darba priekšmeta ievērošana projekta realizācijas gaitā būs atkarīga no daudziem apstākļiem, taču jāsaprot, ka, lai veiksmīgi pabeigtu lielus būvniecības projektus, ir neizbēgamas zināmas izmaiņas darba priekšmetā (paredzamo darbu precizējumi un ar tiem saistītā ietekme uz cenu un izpildes termiņu).

Vienlaikus lielie būvniecības projekti ir saistīti ar ievērojamiem riskiem, kas ir jārisina brīdī, kad tie iestājušies. Risku (un līdz ar to arī pretenziju/prasījumu) pārvaldība ir neizbēgama, un to nevar uzskatīt par nepieņemamu, kā arī to nevajadzētu uzskatīt par agresīvu rīcību. FIDIC līgumu noteikumos prasījumi galvenokārt tiek risināti gadījumos, kad viena puse nepilda savas saistības vai kad projekta īstenošanas laikā notiek notikumi, kas ir no pušu gribas neatkarīgi. No būvuzņēmēja viedokļa raugoties, prasījuma mērķis parasti ir līgumā paredzētajā veidā informēt darba devēju (un inženieri) par nelabvēlīgu situāciju un tai sekojošu pieprasījumu pagarināt darbu izpildes termiņu vai palielināt darbu cenu, lai varētu savlaicīgi panākt taisnīgu risinājumu.

Šajos izmaiņu un prasījumu procesos ir nepieciešama iejūtīga, profesionāla un, pats galvenais, kompetenta vadības pieeja būvprojektam. Tas ir galvenais līgumu vadības un līgumu vadītāju mērķis. Līgumu pārvaldība ir kā šaha spēle pret pretinieku, kur līgums ir galvenais spēles lauks. Līgums nosaka noteikumus, definē spēles laukumu un ietver figūras, kuras katra puse var stratēģiski izvietot un izmantot. Atšķirībā no tradicionālā šaha, līgumu pārvaldībā mērķis nav uzvarēt pretinieku, bet gan panākt neizšķirtu ar lielāku figūru skaitu.

Visām pusēm ir kopīgs mērķis – pabeigt līgumā paredzēto darbu. Pasūtītāja un inženiera mērķis ir pabeigt darbu pēc iespējas ekonomiski, efektīvi un rentabli – tas nozīmē kvalitatīvi, ātri un par saprātīgu cenu. Būvuzņēmēja mērķis ir pabeigt darbu ar pēc iespējas lielāku peļņu un pieredzi turpmākajiem projektiem.

Katrai pusei jāveic apzinātas rīcības, lai sasniegtu šo mērķi. Praktiski katrs apakšpunkts līgumā ir sava veida gājiens ar kādu kauliņu šaja analoģijā, ko puse izmanto. Pusēm ir jāuzrauga vienai otru, lai nodrošinātu, ka tās nepārkāpj noteikumus, un lai izvairītos no strupceļa situācijām, kuras tās nevar atrisināt.

Šī vebināru cikla mērķis ir panākt dalībnieku izpratni par līgumprocesu (Līguma pārvaldība – Prasījumu pārvaldība – Izmaiņu pārvaldība) pārvaldības noteikumiem, kas var ietekmēt izpildes laiku un projekta cenu. Ar praktiskiem piemēriem un rīcības algoritmiem dalībnieki vairos savas spējas praksē piemērot šos noteikumus, atsaukties uz tiem un izvairīties no strīdiem un neefektīvas projekta vadības.

Ievads līgumu pārvaldībā un definīcijās ir pirmais no četriem vebināriem šajā vebināru ciklā.