Izlasāms 6 min
10. novembris, 2020

Cik maksā inženierkonsultanta darbs? Vai tā ir absolūti jauna izmaksu pozīcija?

  • Jānis Uzulēns
  • Zanda Zariņa

Autori uzsākuši rakstu sēriju par inženierkonsultanta institūtu būvniecības procesā un izmaiņām, ko šāda institūta ieviešana varētu nozīmēt būvniecības procesam un sabiedrībai kopumā. Šajā rakstā lielākoties uzmanību veltīsim ietekmei uz būvniecības izmaksām, kādas būvniecības ierosinātājam iestāsies līdz ar inženierkonsultanta piesaistīšanu. Autoriem pieejami dati par publiskajiem iepirkumiem būvniecības nozarē, tāpēc pamatā akcentēsim publiskos iepirkumus, kuros tiek tērēta visu nodokļu maksātāju nauda.

Pēc Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) datiem, 2019. gadā tika izsludināti nepilni 3000 publiskie būvniecības iepirkumi. No tiem 2855 bija PIL 9. panta un zem sliekšņa iepirkumi, kuros vismaz vienā no iepirkumiem uzvarēja vairāk kā 750 būvkomersanti. No šiem iepirkumiem, 305 iepirkumiem tika pagarināti termiņi un 488 noslēdzās bez rezultāta.

Inženierkonsultants. Definīcija.

Šobrīd Saeimā tiek turpināts darbs pie grozījumu izskatīšanas “Būvniecības likumā”. Virkne būvniecības nozares sabiedrisko organizāciju atbalsta inženierkonsultanta institūta ieviešanu būvniecības procesā, kas vērtējams kā pozitīvs signāls nozarei kopumā. 

Jāsaka, ka arī šobrīd būvniecības procesā inženierkonsultants, t.i., subjekts, kurš, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, sniedz tam konsultatīvus pakalpojumus visās būvniecības stadijās, pastāv. Taču problēma vismaz publisko pasūtītāju vidū ir tā, ka bieži šie inženierkonsultanti faktiski ir pasūtītāja darba ņēmēji un ir pilnīgi skaidrs, ka viņu profesionalitāte un zināšanas ne vienmēr atbilst inženierkonsultanta statusam kaut vai tikai tāpēc, ka uzbūvēt baseinu un tiltu ir divas dažādas lietas. Sekojoši, daudz un dažādu aspektu liecina, ka uzturēt būvniecības projektu vadītājus publiskajam sektoram ne vienmēr ir izdevīgi.

Kas sadārdzina būvniecības procesu

Iepriekšējā rakstā autori minēja būtiskās problēmas būvniecības procesā. Kā viena no svarīgākajām tika izcelta nekvalitatīvi būvprojekti, taču reizē būtu svarīgi izcelt vēl divas būtiskas problēmas:

  1. vāji sagatavots pasūtītājs, kas nozīmē, ka jau plānotā būvniecības procesa ieceres definēšanas stadijā (stadija, kurā tiek apzināta nepieciešamība pēc jauna objekta vai esošā objekta pārbūves un tiek definēti būvniecības ieceres mērķi) tiek pieļauta virkne kļūdu, kas tālākajās stadijās (tehniski ekonomiskais pamatojums, nosacījumu definēšana, priekšizpēte, projektēšana, projekta ekspertīze un būvdarbi) būvniecības procesu paildzinās, sadārdzinās un radīs virkni tiesisku strīdu;
  2. nepareizas būvniecības projekta realizācijas metodes izvēle, kas var radīt projekta sadārdzinājumu un tā realizācijas termiņa pagarināšanu būvniecības procesā. Nereti šajā stadijā par galveno vaininieku tiek padarīts būvnieks, taču tam var piekrist atsevišķos gadījumos, jo pamatā (ja atmetam godaprāta un profesionālās ētikas neesamību) sadārdzinājumu rada nekvalitatīvs darbs būvniecības procesa stadijās pirms būvdarbu uzsākšanas. 

Kontekstā ar minēto, svarīgi ir saprast vēl vienu problēmu. 

Vispārīgo būvnoteikumu 40.punkts nosaka, ka situācijā, ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, tiem ir pienākums ziņot Ekonomikas ministrijai un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai par būvspeciālista pārkāpumiem.

Autoru ieskatā šī norma strādā visai vāji, jo faktiski tikai tad, kad visi citi risinājumi būvniecības procesa dalībnieku starpā ir izsmelti, kāds aizdomājas rakstīt iesniegumu par konstatētajām neatbilstībām normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, kas konstatētas būvprojektā. Šāda situācija rada iespēju negodprātīgiem būvniekiem paļauties uz uzvaru konkursā ar izteiktām dempinga cenām (atminamies, ka pasūtītāji joprojām bieži zemāko cenu nostāda par saprātīgāko iepirkuma uzvarētāja rādītāju) un nemaz neuztraucas par to, ka faktiski piedāvājuši uzcelt plānoto objektu par zemāku cenu, kā tas reāli būtu paveicams. 

Kāpēc? Tāpēc, ka autoru ieskatā dempings un jēdziens “papildus nauda” ir savstarpēji radniecīgi termini būvniecībā. Proti, būvniecības gaitā būvnieki par katru kļūdu, ko pieļāvusi būvniecības procesa dalībnieku saikne pasūtītājs – projektētājs – būvprojekta eksperts, vienkārši prasa “papildus naudu” un projekta realizācijas termiņa pagarinājumu (tātad, atkal papildus nauda virsizdevumu formā#), kas arī ir savstarpēji saistīti procesi. Vai, ja nespēj vienoties par papildus naudu un termiņa pagarinājumu, vienkārši aptur būvdarbus (kas arī rada neparedzētas izmaksas).

Kādu sadārdzinājumu pieļauj likumdošana?

Publiskajos iepirkumos šo visu pieļauj Publisko iepirkumu likums, kā rezultātā ar efektīvu argumentāciju var sasniegt 15-50% no sākotnējās līgumcenas publiska būvdarbu līguma gadījumā. Loģiski un arīdzan atbildami ir jautājumi:

  • kāpēc būvniekam, konstatējot būvprojektā neatbilstības normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, uzreiz sniegt sūdzību un faktiski vismaz uz laiku zaudēt darbu, ienākumus utt., ja var dabūt papildus naudu un par problēmu neziņot?
  • kā pasūtītājam sevi pasargāt no šādiem izmaksu riskiem?

Uz abiem jautājumiem atbilde ir viena – lielā mērā papildus naudas problēmas var novērst, ja pasūtītājs izvēlas būvniecības ieceres stadijā pieaicināt inženierkonsultantu un tālāk kopā ar to izstrādā pareizu projekta realizācijas gaitu, izvēloties atbilstošu iepirkuma metodi un būvniecības procesa realizācijas metodi, kā arī iegādājas atbilstošas apdrošināšanas (nav noslēpums, ka Latvijā apdrošināšanas produkti būvniecības jomā ir tālu no ideāliem), sastāda un izmanto pasaulē kvalitātes zīmogu iemantojušus tipveida līgumus, protams, tos pielāgojot projekta specifikai.

Cik maksā būvniecības procesa dalībnieku pakalpojums?

Noslēgumā autori vēlas ar vienkāršu paņēmienu pierādīt, ka inženierkonsultanta ieviešana būvniecības procesā radīs ietaupījumu, nevis sadārdzinājumu, kā arī līdzvērtīgu risku sadalījumu, ja kāds no procesa dalībniekiem būs kļūdījies.

Autori, gatavojot publikāciju, veica vairāku inženieru biroju aptauju, uzdodot jautājumu – cik izmaksā katra būvniecības procesa dalībnieka darbs attiecībā pret būvniecības izmaksām? Tika saņemtas šādas atbildes:

  1. būvprojekta izstrāde – 4-7%;
  2. būvekspertīze – 0,5-1%;
  3. būvuzraudzība – līdz 2%;
  4. būvuzraudzība kopā ar FIDIC inženiera pienākumu veikšanu – 3-5%;
  5. autoruzraudzība 0,6-1,2% (bieži tiek izmantota stundas likme).

Būtiski, ka visas minētās izmaksas pasūtītājam ir jāsedz neatkarīgi no tā, kādā kvalitātē un cik efektīvi kopumā tiek realizēta iecere.

Cik varētu maksāt inženierkonsultants un vai tā ir absolūti jauna izmaksu pozīcija?

Autori respondentiem uzdeva papildus jautājumu – cik varētu izmaksāt inženierkonsultanta pakalpojumi? Atkarībā no izvēlētās projekta realizācijas metodes un izmantoto līgumu veida (piemēram, tiek vai netiek piesaistīts FIDIC inženieris) inženierkonsultanta darbs varētu sastādīt 2-4% no būvdarbu izmaksām, kas pat situācijā, ja tā būtu absolūti jauna izmaksu pozīcija, nevarētu tikt uzskatīta par būtisku būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.

Taču svarīgi saprast, vai tā patiešām ir jauna izmaksu pozīcija? Atbilde ir vienkārša – NAV! Kāpēc? Jo pasūtītājs arī šodien uztur virkni darbinieku, kuri piedalās tiešā projekta realizācijā, veltot tam pilnu vai nepilnu darba laiku, ko var izmērīt izmaksās – darba algas, nodokļi, darba vietas uzturēšana utt.

Visa minētā sakarā, autori vēlas paust viedokli, ka inženierkonsultanta institūta ieviešana nevis sadārdzinās būvniecības ieceres realizācijas kopējās izmaksas, bet gan nepieļaus nekvalitatīva un nepārdomāta projekta realizāciju, kas kalpo nevajadzīgai būvniecības izmaksu palielināšanai un realizācijas termiņu pagarināšanai.

Inženierkonsultanta ieviešana un iekļaušana būvniecības procesā atsevišķa tā dalībnieka lomā, transformēs pasūtītāja atbildību, padarot to saprotamāku visiem būvniecības procesā iesaistītajiem. Savukārt, kvalitatīvs un pārdomāts darbs, sākot ar ieceres brīdi, ļaus kvalitatīvi realizēt būvniecības ieceri visās tā stadijās, nepieļaujot dempingu un būtisku būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, kā tas notiek šobrīd! Autori vēlas piebilst, ka situācijā, ja līdz būvdarbu uzsākšanai ir paveikts darbs atbildīgi un pārdomāti, pasūtītājam būtu jāparedz finanšu rezerve 5% apmērā no būvdarbu izmaksu apjoma. Taču nekādā gadījumā 15 vai vairāk procenti no būvdarbu izmaksām, kā to pieļauj Publisko iepirkumu likums. 

Autori aicina visus būvēt gribētājus piesaistīt darbam inženierkonsultantu, izvēlēties pareizo projekta realizācijas metodi un realizēt savas ieceres pārdomāti, laikā un bez lieka sadārdzinājuma!

Autori

  • Jānis Uzulēns
    «Jurisconsultus» vadītājs un «Būves nākotnei» dibinātājs, Mg.jur.
  • Zanda Zariņa
    «Jurisconsultus» attīstības vadītāja un «Būves nākotnei» līdzdibinātāja, Mg.oec

Tuvākais vebinārs

Ievads līgumu pārvaldībā un definīcijās

Tr, 16. okt., 10:00