0
Šajā rakstā uzmanību pievērsīsim nozares speciālistu sniegtajām atbildēm uz jautājumiem par līgumu nosacījumiem un riskiem, kā arī uz dažiem praktiskiem piemēriem, ko varētu ņemt vērā darbā ar FIDIC līgumiem.
*Raksts publicēts Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla “Būvinženieris” 95.numurā.
Viens no aktuāliem jautājumiem, plānojot jaunu būvniecības ieceri, ir saistāms ar līguma projekta izstrādi. Ja privātajā sektorā FIDIC līgumi tiek izmantoti visnotaļ reti, vai vienkārši par to nekas nav zināms, tad publiskajā sektorā FIDIC kopš 2018. gada iegūst aizvien lielāku pielietojumu, bet tajā pašā laikā nevaram spriest par to vai kvantitātei seko arī pielietošanas kvalitāte.
Ko saka eksperti?
“Būves nākotnei” ietvaros 2022. gadā veiktā aptauja liecina – nozares pārstāvji uzskata, ka nepārdomāti līguma nosacījumi ir viena no visnotaļ būtiskām būvniecības nozares problēmām. Minētais tiek attiecināts arī uz FIDIC līgumiem.
1. attēls Būvniecības nozarei raksturīgās problēmas – nepārdomāti līguma nosacījumi, novērtējums
Likumsakarīgi, ka pasūtītāja (klienta) kompetence organizējot iepirkumu un tajā iekļaujot tehniskās, procesuālās prasības rezultējas arī līgumos.
Zināms, ka galvenais ieguvums no FIDIC līgumu izmantošanas ir līdzsvarotā pieejā visiem līguma dalībniekiem un to pienākumiem, kā arī risku sabalansēta pārvaldība. Šī iemesla dēļ FIDIC līgumu viens no pamatprincipiem ir vispārīgo līguma nosacījumu izmantošana, kas visos gadījumos tiek uzskatīta par piemērotu un balstīta uz tūkstošiem veiksmīgu projektu visā pasaulē.
Protams, jāņem vērā, ka būvniecības projekti nav identiski un visiem nav iespējams piemērot vienādus noteikumus. FIDIC līgumi paredz šādu situāciju un atzīst, ka īpaši nosacījumi ir vajadzīgi katram konkrētam projektam. Tāpēc katrā atsevišķā gadījumā tiek pieļauta līguma punktu korekcija un to piemērošana projektam, tomēr vienlaikus tiek uzsvērts – pie līguma projekta ir jēga strādāt tad, kad ir izvērtēti riski, kas saistāmi ar plānotās ieceres realizāciju.
Būtiskas izmaiņas speciālajos noteikumos un pārlieku liela atšķirība no FIDIC pamatnostādnēm palielina iespēju zaudēt līguma sabalansēto raksturu un apdraudēt veiksmīgu projekta īstenošanu. Riska dalīšanas līdzsvara maiņa vai sagrozīšana FIDIC līgumos, parasti rada augstākas piedāvājumu cenas, līgumu izpildes termiņu kavējumus, kā arī papildus laika un izdevumu pieprasījumus.
Minēto lieliski apzinās arī aptaujātie būvniecības nozares eksperti, norādot, ka nepārdomāta risku sadale līgumos starp pasūtītāju un būvnieku ir būtiska problēma būvniecības nozarē.
2. attēls Būvniecības nozarei raksturīgās problēmas – nepārdomāta risku sadale līgumos starp pasūtītāju un būvnieku
Risku (lasīt – nenoteiktības ietekmes uz mērķiem) jautājums noteikti nav tikai un vienīgi saistīts ar FIDIC. Drīzāk sagatavotie FIDIC speciālie noteikumi nereti sniedz pirmo ieskatu tam, kādus riskus pasūtītājs nav ņēmis vērā, vai vienkārši nav apzinājies kāda specifiska punkta nozīmi. Taču viens ir skaidrs nemainīgi – visas pasūtītāja kļūdas tiek pieļautas veicot izpētes, analizējot riskus, izvēloties projekta realizācijas metodi un izstrādājot iepirkuma dokumentāciju, tajā skaitā līgumu noteikumus. Visas minētās darbības tiek veiktas būvniecības procesa priekšizpētes stadijās, kas vēlāk kalpo iepirkuma sagatavošanai.
Publiskais iepirkums
Tiek uzskatīts, ka iepirkums ir process, kurā sastāda, pārvalda un izpilda līgumus, kas saistīti ar preču piegādi, apkalpošanu, inženierpakalpojumiem, būvdarbiem, vai jebkuru šo darbību kombināciju. Būtisks uzdevums iepirkuma sagatavošanas gaitā ir saprast, kādu atbildību vēlas uzņemties pasūtītājs. Tātad, runa ir par būvniecības projekta realizācijas metodes izvēli. Neesam tiesīgi spriest par publisko pasūtītāju vai viņu izvēlēto konsultantu kompetenci un zināšanām FIDIC līgumu izstrādes jomā, taču noteikti varam atsaukties uz pašu aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka zināšanas kā par FIDIC kopumā, tā FIDIC Inženiera institūtu varētu būt labākas.
Uz jautājumu vai informācija par FIDIC tipveida līgumiem un to izmantošanu ir pietiekama, lielākā daļa respondentu atzina, ka tās varētu būt vairāk. Iepazīstoties ar FIDIC organizācijas mājas lapu var konstatēt, ka tajā ir pieejams pietiekams bezmaksas informācijas avotu skaits, bet vienlaikus var piekrist, ka lielākā daļa būtiskas informācijas, tajā skaitā vadlīnijas un ieteikumi iepirkumu organizēšanai ir iegādājami par maksu. Jāpatur prātā, ka FIDIC organizācijas materiāli ir universāli, tātad strādājot ar tiem ir jāņem vērā nacionālās likumdošanas īpatnības, kas zināmā mērā var traucēt efektīvi izmantot pieejamos, tajā skaitā nopirktos materiālus.
3. attēls Vai informācija par FIDIC tipveida līgumiem ir pieejama un pietiekama?
FIDIC Zelta principi
Par vienu no būtiskiem avotiem var uzskatīt FIDIC Zelta principus, kas publicēti 2019. gadā. Zelta principi izstrādāti tā, lai atbilstu un būtu universāli pielāgojami katrai jurisdikcijai, kurā tiek realizēts būvniecības process:
- visu līguma dalībnieku pienākumiem, tiesībām, lomām un atbildībai ir jābūt tādām, kas paredzētas vispārējos noteikumos, un jāatbilst realizētā projekta prasībām
- speciālie noteikumi ir jāizstrādā skaidri un nepārprotami
- speciālie noteikumi nedrīkst mainīt vispārējos noteikumos paredzēto riska un atlīdzības sadalījuma līdzsvaru
- visiem līgumā noteiktajiem laika posmiem līguma dalībniekiem saistību izpildei jābūt saprātīgiem
- ja vien nav pretrunu ar līguma reglamentējošajiem tiesību aktiem, visi formālie strīdi ir jānosūta strīdu novēršanas / nolēmumu padomei, lai pieņemtu provizoriski saistošu lēmumu kā nosacījumu, kas ir priekšnoteikums tiesai.
Pieredze rāda, ka minētie principi ne vienmēr tiek izmantoti iepirkuma dokumentācijas izstrādē un ievēroti plānotajā līgumā. Lai izdarītu secinājumus, kas varētu palīdzēt vairāk analizēt Zelta principu ietekmi uz FIDIC līgumiem Latvijā, kā arī nodrošināt to savlaicīgu izmantošanu un ievērošanu izstrādājot iepirkuma dokumentāciju, būtu veicama visu līdz šim izstrādāto līgumu analīze. Valsts līmenī, visticamāk, to būtu lietderīgi veikt Ekonomikas ministrijai.
Aptaujā eksperti atbildēja arī uz jautājumu, vai piekrīt, ka ir lietderīgi ievērot principu, ka risku uztic tam, kurš to var labāk pārvaldīt. Gandrīz puse no aptaujātajiem (47,3 %) piekrīt šim apgalvojumam, bet 40,3 % aptaujāto apgalvojumam nepiekrīt. 12,4 % izvēlējās citu atbilžu variantu, sniedzot dažādus skaidrojumus savam viedoklim.
Šāds atbilžu sadalījums liecina, ka būvniecības nozares jomā iztrūkst vienotas izpratnes par procesu kopumā. Vienotas izpratnes trūkums, savukārt, liecina par to, ka arī līgumu izstrādē, gatavojoties publiskajam iepirkumam, var būt virkne interpretāciju.
Daži praktiski piemēri
Jau pieminējām, ka kā piemēru var iztirzāt tipveida būvdarbu vai apvienoto projektēšanas un būvdarbu līgumos paredzēto punktu par materiālu un iekārtu apmaksu. Šis punkts ir kā alternatīva indeksācijai un sniedz iespēju pasūtītājam nodrošināt, ka iekārtas un materiāli noteiktos laika periodos tiek pasūtīti, ražoti, piegādāti objektā (vai uzglabāti iepriekš saskaņotā vietā) un par tiem tiek samaksāti 80 % no iekārtas un materiālu vērtības.
Virknē gadījumu esam konstatējuši, ka FIDIC līgumu autori minēto apakšpunktu par materiālu un iekārtu apmaksu ir pilnībā vai daļēji izslēguši no līguma. Tādā veidā pieļautas vairākas kļūdas, no kurām galvenā ir nepietiekami fleksibls piegāžu nodrošināšanas grafiks būvobjektā, vienlaikus nenodrošinot saprātīgi plānoto naudas plūsmu. Ja ņem vērā, ka būvniekiem saņemtā nauda par objektā piegādātajiem materiāliem un iekārtām faktiski jānovirza piegādātājiem un ražotājiem, tad ir skaidrs, ka ar šī punkta iekļaušanu (neizslēgšanu) tiek būtiski samazināti riski, ka objektā notiks negaidīti piegāžu pārrāvumi utt. Tāpat apakšpunkts par materiālu un iekārtu apmaksu nodrošina, ka pasūtītājam ir iespējas izvairīties no indeksācijas loģiskā un likumīgā veidā.
Praksē esam saskārušies ar situācijām, kad projektos, ko plānots realizēt vairāku gadu garumā, pasūtītājs apzināti ierobežo būvniekam tiesības efektīvi organizēt piegādes (arī naudas plūsmu) un dažkārt šāda nostāja tiek skaidrota ar to, ka šim nolūkam kalpo avansa maksājums. Jāpiekrīt, ka avansa maksājums nereti tiek izmantots kādu pasūtījumu veikšanai, taču būtiskā atšķirība starp avansu un materiālu apmaksu ir tieši brīdī, kad nepieciešams veikt būtisku maksājuma apjomu.
Tāpat ir nācies strādāt arī ar līgumiem, kur piegādājamie materiāli un iekārtas ir jāsaskaņo atsevišķā sarakstā. Iespējams, šāda situācija ir likumsakarīga, ja tiek izmantota FIDIC Sarkanā grāmata (klasisks celtniecības līgums), jo būvniekam vēl iepirkuma gaitā pieejams būvprojekts, kas vieš skaidrību par materiāliem un iekārtām, ko būtu jāiepērk. Iespējams, ka šis varētu būt arī elements, ko atsevišķi vērtēt, ja runa ir par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu (jo vairāk iepērk līguma sākuma stadijā, jo mazāk risku, ka būs nepieciešama indeksācija).
Taču šādu pašu pieeju nebūtu lietderīgi izmantot projektē un būvē līgumos. Šajos līgumos būtu lietderīgi nodrošināt, ka iegādājamo materiālu saraksts tiek skaņots faktiski procesa gaitā. Jāņem vērā, ka minētā metode Latvijā ir sarežģīta ar to, ka būvniekam jānodrošina pozitīva ekspertīze izstrādātajam būvprojektam, jāsaņem būvatļauja, pēc kā var uzsākt būvdarbus. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka būvniekam jau projektēšanas gaitā top skaidras atsevišķas lietas (materiāli, iekārtas), ko varētu iegādāties kamēr vēl notiek būvprojekta ekspertīzes un/vai būvatļaujas saņemšanas process. Protams, ka šādā gadījumā pasūtītājam lietderīgi būtu kā iepirkumā, tā līgumā atrunāt riskus, kas saistāmi ar šādu rīcību.
Vēl viena aktuāla problēma – FIDIC piemērošanas prakse Latvijā netiek analizēta. Nav zināmi apsvērumi kāpēc tas tā ir, taču jāmin, ka šobrīd ir unikāla iespēja šo darbu paveikt, jo vismaz divi speciālisti pārstāv Latviju starptautiskajā FIDIC organizācijā – Uzņēmējdarbības prakses vadības komitejā (Business Practice Leadership Committee) un darba grupā par iepirkumiem būvniecībā.
Nobeiguma vietā aicinājums
Aicinām interesentus ar saviem novērojumiem, kritiku un pieredzi rast laiku un vērsties pie “Būves nākotnei” vai “Būvinženieris” redakcijā, sūtot aktuālo par FIDIC piemērošanas praksi uz info@buvesnakotnei.lv. Arī šāda sadarbība starp līguma formu lietotājiem un Latviju pārstāvošajiem subjektiem FIDIC organizācijā var sniegt palīdzību labākai problēmu izpratnei un vēlākajam darbam pie FIDIC līgumu pielietošanas prakses uzlabošanas, kā arī vienotas izpratnes veidošanas.
Savukārt pasūtītājus aicinām kritiski vērtēt piesaistīto subjektu profesionālās spējas neatkarīgi no tā, vai runa ir par FIDIC līgumiem, vai izpratni par būvniecības projekta realizācijas metodēm un no tā izrietošajiem uzdevumiem.
