Ēkas atjaunošanas izmaksas sākas ar lēmumiem, nevis būvdarbiem

Latvijas dzīvojamā fonda vecums šo jautājumu padara arvien aktuālāku. Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju būvēta laikā no 1961. līdz 1995. gadam, un daudzām no tām atjaunošana vairs nav tikai enerģijas patēriņa samazināšanas jautājums. Tā vienlaikus nozīmē būvkonstrukciju aizsardzību, labāku mikroklimatu, ilgāku ēkas kalpošanas laiku un arī īpašuma vērtības saglabāšanu.

Dārgākās kļūdas bieži rodas pirms būvniecības

Viens no būtiskākajiem posmiem ir skaidri definēt, ko ar atjaunošanu vēlamies sasniegt, un tikai pēc tam izvēlēties tehniskos risinājumus un materiālus.

Pasūtītājam šeit ir sarežģīta loma. Projektētājam, būvniekam, būvuzraugam un materiālu ražotājam katram ir sava profesionālā kompetence un skatījums, taču par pieņemtajiem lēmumiem galu galā maksā ēkas īpašnieki. Tāpēc tehnisko risinājumu izvērtēšanai būtu jānotiek pēc iespējas agrāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī neatkarīgu tehnisko konsultantu.

Ja materiālus un risinājumus sāk mainīt jau būvniecības laikā, pasūtītāja iespējas ir daudz ierobežotākas. Izmaiņas var nozīmēt papildu darbus, termiņu pagarinājumu un izmaksu pieaugumu.

Lētākais risinājums var būt pareizais – bet tas ir jāpamato

Materiālu izvēles ekonomisko ietekmi labi parāda konferences “Enerģijas diena Rēzeknē 2026” prezentācijā analizētais 602. sērijas daudzdzīvokļu ēkas piemērs. Aprēķinos kopējās projekta izmaksas apmestai fasādei ar EPS (putuplasta plātnes) bija aptuveni 1,31 miljons eiro, apmestai fasādei ar minerālvati – 1,36 miljoni, ventilējamai fasādei – 1,63 miljoni, bet risinājumam ar fasādes paneļiem – aptuveni 2,08 miljoni eiro.

Tātad viena projekta ietvaros atšķirība starp ekonomiski zemāko un dārgāko aplūkoto risinājumu sasniedza aptuveni 770 tūkstošus eiro.

Taču ar cenu salīdzinājumu vien nepietiek. Materiāla izvēle ietekmē ugunsdrošību, konstrukcijas mitruma režīmu, montāžas tehnoloģiju, darbu un mezglu sarežģītību, potenciālos defektu riskus un ēkas uzturēšanu nākotnē. Vienā ēkā prioritāte būs zemākas sākotnējās izmaksas, citā – paaugstinātas ugunsdrošības prasības, ilgmūžība vai konkrētas arhitektoniskās ieceres.

Tāpēc universāla “labākā siltināšanas materiāla” nav. Pareizākais risinājums ir tas, kas konkrētajai ēkai ir tehniski pamatots un ekonomiski saprātīgs visā tās dzīves ciklā.

Pirms izvēlēties materiālu, jāsaprot pati ēka

Labs atjaunošanas projekts sākas ar trim vienkāršiem jautājumiem: kādi ir konkrētās ēkas riski, kādas būs risinājuma izmaksas visā tā kalpošanas laikā un vai prasības ir pietiekami precīzi ierakstītas darba uzdevumā?

Jo skaidrāk uz šiem jautājumiem atbildēts projekta sākumā, jo mazāk vietas neparedzētiem un dārgiem lēmumiem paliek būvlaukumā.

Ēkas atjaunošana ir ieguldījums, kura rezultātus tās iedzīvotāji izmantos gadu desmitiem. Tāpēc svarīgākais nav izvēlēties vienkārši lētāko vai tehniski iespaidīgāko risinājumu, bet gan saprast, kurš risinājums konkrētajai mājai dod vislabāko rezultātu par ieguldīto naudu.

Vairāk par TENAPORS piedāvātajiem risinājiem daudzdzīvokļu mājām variet uzzināt šeit.