Izlasāms 6 min
20. jūnijs, 2024

Būvdarbu līgumcenas noteikšanas mehānismi

  • Jānis Uzulēns
  • Zanda Zariņa

Jebkurš uzņēmējs piekritīs, ka skaidra, savlaicīga un atbilstoša padarītajam naudas plūsma par paredzēto darbu tikai un vienīgi veicina uzņemto līgumsaistību savlaicīgu izpildi. Protams, naudas plūsma nepastāv tikai starp pasūtītāju un ģenerāluzņēmēju. Ģenerāluzņēmējam ir virkne apakšuzņēmēju un piegādātāju, un gadās, ka apakšuzņēmējiem vēl ir apakšuzņēmēji. Turklāt, pasūtītājam pastāv saistību ķēdes pret citiem pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā būvprojekta autoru un būvuzraugiem (FIDIC Inženieri).

*Raksts publicēts Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla “Būvinženieris” 98.numurā.

Protams, maksājumu ķēdes var mainīties atkarībā no izvēlētās būvniecības projekta realizācijas metodes, kas nozīmē, ka projektē un būvē projektos, būvprojekta autors var ietilpt ģenerāluzņēmēja maksājumu ķēdē.

Teorētiskā plaknē problēmas, kas saistāmas ar norēķinu veikšanu būvniecības nozarē, var izdalīt sekojoši:

  1. apzināta rēķinu nemaksāšana, kas vairāk būtu attiecināms uz attiecībām starp privāto tiesību subjektiem;
  2. reālās līgumcenas noteikšana;
  3. darbu pilnīga vai daļēja pieņemšanas kavēšana, ko tiešā veidā nereti pamatoti, daļēji pamatoti vai absolūti nepamatoti iniciē būvuzraugu darbs;
  4. pasūtītāja ieceres realizācijai piešķirtā finansējuma trūkums, vai ierobežojumi to saņemt, vai arīdzan piemērotie uzrēķini par konstatētajiem pārkāpumiem;
  5. strīds par, piemēram, indeksācijas nosacījumu atbilstību un piemērošanu.

Šajā rakstā pievērsīsim uzmanību otrajam punktam un apstākļiem, kas šī punkta izpildi var padarīt pietiekami precīzu.

Naudas plūsmu par plānoto būvdarbu izpildi tiešā vai netiešā veidā faktiski nosaka pasūtītājs. Tas sākas ar projekta realizācijas metodes izvēli, vēlākā iepirkuma dokumentācijas veidošanu un būvdarbu līguma projektā iekļautajiem rīcības un maksājumu nosacījumiem. Papildus minētajam pasūtītājs iepērk arī būvuzraudzības (FIDIC Inženiera) pakalpojumu. Taisnības labad jāsaka, ka pasūtītājam nav nekādu šķēršļu iepirkt plašāku pakalpojumu no viena tiesību subjekta, ar ko saprotam inženierkonsultantu. Publiskajā iepirkumā[1] aizvien biežāk var konstatēt, ka pasūtītāji organizē inženierkonsultāciju iepirkumus, kas ietver arī papildus pakalpojumu spektru – būvprojekta ekspertīzi un būvuzraudzību (FIDIC Inženieri).

Svarīgākais minētajā ir pakalpojumu apjoms un kvalitāte, ko pasūtītājam vai tā piesaistītajam inženierkonsultantam jāpaveic. Ja runa ir par naudu, tad neatkarīgi no tā, kurš plāno būvniecības procesu, jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” nosaka – būvdarbu līgumcena ir kopējā samaksa par būvdarbu izpildi būvdarbu līguma ietvarā, kas noteikta attiecīgajā būvdarbu līgumā un kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli[2].

Likuma par budžetu un finanšu vadību[3] 46. panta pirmajā daļā noteikts, ka budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Savukārt, minētā likuma panta ceturtajā daļā noteikts, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām. Šobrīd autoriem nav izdevies iegūt datus, vai un kādā apjomā, kad runa ir par būvdarbu gaitā pieprasītajiem papildus finanšu līdzekļiem no valsts budžeta, pieprasījums un tā radītās sekas vērtētas no minētās likuma normas skatu punkta, taču vienlaikus ir skaidrs, ka rūpīgam un gadīgam saimniekam, kādi noteikti ir visi Latvijas publiskie pasūtītāji, uzsākot būvniecības procesu, ir jāspēj visai tuvu noteikt plānotās projekta realizācijas izmaksas.

Vienlaikus jāsaprot, ka lielākais vairums Latvijas publisko pasūtītāju ikdienā nav saistīti ar būvniecības jomu, tā kā to pamatfunkcijas ir pavisam citas. Minētais ļauj izdarīt secinājumu, ka būtu tikai likumsakarīgi, ka pasūtītājs, apzinoties savas spējas un kvalitātes, kā pirmo organizē  inženierkonsultanta pakalpojuma iepirkumu, kas tādejādi demonstrēs pasūtītāja kā izpratni par savām spējām, tā arī vēlmi organizēt būvniecības procesu profesionāļu vadībā.

Strādājot pie plānotā būvniecības procesa līguma projekta noteikt līguma cenu 100% precīzi visticamāk ir grūti. Pat, ja tiek izmantota Open book[4] metode, visticamāk būvdarbu gaitā puses saskarsies ar kādiem apsvērumiem, kas atsevišķus procesus un iepirkumus padarīs dārgākus (vai lētākus).

Citi instrumenti, kas palīdz iespējami precīzi noteikt potenciālo būvdarbu cenu, ir:

  1. Lump Sum (vienreizējs līgums) princips, ko saprot sekojoši – viena puse veic darbu par noteiktu un fiksētu naudas summu, kas otrai pusei jāmaksā. Lielākā daļa būvniecības līgumu tiek uzskatīti par vienreizējiem līgumiem, lai gan tajos ir noteikumi par līguma summas koriģēšanu, piemēram, izmaiņu gadījumā. Vienreizēja maksājuma līgums nav līgums, kura cena ir nemainīga, lai arī kas notiktu. Svarīgi ir tas, ka sākotnējā līguma summa ir noteikta par noteiktu darbu un materiālu daudzumu[5];
  2. precīzi līguma projektā aprakstīti indeksācijas nosacījumi, izskatot tos kontekstā ar iespēju apmaksāt objektā piegādātos materiālus un iekārtas pirms to izmantošanas būvdarbos;
  3. rezerves summu noteikšana.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 419. 23. punkts nosaka, ka publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļauj būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus[6]. Tātad, ja plānotie būvdarbi ilgs ilgāk par gadu, pasūtītājam (inženierkonsultantam) būtu jāņem vērā, ka attiecībā uz indeksācijas iespējām vismaz materiālu ziņā pastāv alternatīva, ar ko saprotam samaksu par objektā piegādātajiem materiāliem un iekārtām. Lasot FIDIC līgumu vispārīgos noteikumus, kā paraugu var izmantot 14.5. apakšpunkta noteikumus (darbiem paredzētās iekārtas un materiāli) un skaidrojumu, kas ietverts līgumu vadlīnijās[7]. Tādejādi, miksējot šos noteikumus un iestrādājot tos līguma projektā, pasūtītājs iegūst iespēju prognozēt cenu un vienlaikus plānot naudas plūsmu, t.i., laiku, kādā pēc pieņemtajiem darbiem vai piegādātajiem materiāliem un iekārtām, naudas sasniegs gala adresātu – nevis ģenerāluzņēmēju, bet apakšuzņēmējus un piegādātājus.

Indeksācijas sakarā jāmin, ka svarīgi iepirkuma dokumentācijas gatavošanas laikā izvērtēt un iekļaut sekojošus jautājumus:

  • vai ir pieļaujama cenu indeksācija;
  • indeksācijai pakļaujamais apjoms (darbi, pakalpojumi);
  • indeksācijas pamats (izmaiņu svārstību apmērs);
  • līgumcenas (vai izmaksu) pārskatīšanas periods, indeksācijas biežums;
  • maksimālais līgumcenas pieaugums indeksācijas ietvaros;
  • indeksācijas pamatojums, iesniedzamie dokumenti un pierādīšanas kārtība;
  • Indeksācijai izmantojamie dati (Centrālās statistikas pārvaldes indeksi utt.);
  • saskaņošanas kārtība.

Ja Lump Sum gadījumā par līguma grozījumiem, kas var ietekmēt būvdarbu līgumcenu, nebūtu jārunā (te vietā būtu diskusija, vai un kā normatīvais regulējums veicina šādas būvdarbu līgumcenas noteikšanas metodes efektīvu izmantošanu), tad pārējos gadījumos pasūtītājam ir būtiski atcerēties, ka publiskajā iepirkumā ir svarīgi aprakstīt arī iespējamos būtiskos grozījumus. Proti, nepietiek, ka iepirkuma nolikumā tiek ierakstīta frāze “grozījumi tiek veikti saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma 61. panta noteikumiem”.

Līdz ar šo rakstu uzsāksim rakstu sēriju par būvdarbu līgumcenas noteikšanai svarīgiem jautājumiem publiskajā iepirkumā. Izmantojot iespēju, uzskatīsim par lasītāja vērtīgu ieguldījumu sadarbībā starp žurnāla redakciju, lasītājiem un autoriem, ja redakcijai nosūtīsiet jautājumus, komentārus vai prātā esošus notikumu aprakstus, kas var veicināt virzienus, pie kuriem savos rakstos piestrādāt to autoriem, lai padziļinātāk analizētu aktuālākās no problēmām vai iespējām.

[1] Skatīt: eis.gov.lv

[2] MK noteikumi Nr.419 Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu. 2.2.punkts. https://likumi.lv/ta/id/333852-noteikumi-par-publisko-buvdarbu-ligumos-obligati-ietveramajiem-noteikumiem-un-to-saturu

[3] Likums par budžetu un finanšu vadību. https://likumi.lv/ta/id/58057-likums-par-budzetu-un-finansu-vadibu

[4] Atvērtās grāmatas izmaksu noteiktšanā princips

[5] D.Chappell. M.Cowlin. M.Dunn. Building Law encyclopedia. 335.lpp. Avots: perlego.com

[6] MK noteikumi Nr.419 Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu. 2.2.punkts. https://likumi.lv/ta/id/333852-noteikumi-par-publisko-buvdarbu-ligumos-obligati-ietveramajiem-noteikumiem-un-to-saturu

[7] Skat.: https://fidic.org/books/fidic-contracts-guide-2nd-edition-2022

Autori

  • Jānis Uzulēns
    Jurists ar plašu pieredzi būvniecības procesa un tiesību jomā, “Būves nākotnei” dibinātājs
  • Zanda Zariņa
    «Jurisconsultus» attīstības vadītāja un «Būves nākotnei» līdzdibinātāja, Mg.oec

Tuvākais vebinārs

Programma un kavējumi – FIDIC

Tr, 19. febr., 10:00