0
Svarīgākās izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā no 01.11.2024.
Visbiežāk kvoruma trūkuma dēļ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs netiek pieņemti lēmumi par dzīvojamās mājas remontdarbu vai pārbūves darbu veikšanu. Ar likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2024. gada 1. novembrī tiek noteikta aizsardzība tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.
Varēs sasaukt atkārtotu kopsapulci
Ja sākotnēji sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nav lemttiesīga, būs iespēja sasaukt atkārtotu kopsapulci.
Atkārtotu kopsapulci sasauc ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces ar to pašu darba kārtību un izlemjamajiem jautājumiem.
Atkārtota kopsapulce būs lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā 1/3 (vienu trešdaļa + 1) no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Atkārtotas kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja “Par” nobalso vairāk nekā puse (50+1) no atkārtotā sapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašniekiem un ir parakstīts kopsapulces vai balsojuma protokols. Pieņemtie lēmumi stājas spēkā 1 (vienu) mēnesi pēc tā paziņošanas dienas.
Piemērs.
Ja mājā ir 60 dzīvokļi, atkārtota sapulce būs lemttiesīga ar 21 dzīvokļa īpašnieka dalību, un lēmumu atkārtotās kopsapulces gadījumā varēs pieņemt īpašnieki, kas pārstāv 12 dzīvokļus. Tādējādi arī realizēsies aktīvā mazākuma tiesības.
Varēs organizēt arī atkārtotu aptauju – ja sākotnējā aptauja nav bijusi lemttiesīga dzīvokļu īpašnieku kvoruma dēļ, t.i., dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši atbildi, dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja organizēt atkārtotu aptauju.
Atkārtota aptauju organizē 1 mēneša laikā, bet ne agrāk kā 2 dienas pēc sākotnējās aptaujas, darba kārtībā ietverot tikai tos jautājumus, kas bijuši iekļauti sākotnējā aptaujā.
Katram dzīvokļa īpašniekam jānosūta rakstveida lemjamo jautājumu lēmuma projekts un dokumenti, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu.
Jānorāda termiņš, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus.
Aptaujas termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām.
Atkārtotas aptaujas dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā 1/3 (vienu trešdaļu + 1) no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Atkārtotā aptaujā lēmums ir pieņemts, ja “Par” nobalso vairāk nekā puse (50+1) no atkārtotā aptaujā pārstāvēto dzīvokļu īpašniekiem. Pieņemtie lēmumi stājas spēkā 1 (vienu) mēnesi pēc tā paziņošanas dienas.
Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.
Izmaiņas informācijas sniegšanā
Dzīvokļa īpašnieka pienākums būs iesniegt pārvaldniekam, personai kura kārto mājas lietu vai Būvniecības informācijas sistēmā dzīvokļa īpašnieka aktuālo kontaktinformāciju – tālruņa numuru, elektronisko pasta adresi un korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses.
Ja dzīvokļa īpašnieks, līdz 2024. gada 31. oktobrim nav norādījis pārvaldniekam vai personai, kura kārto mājas lietu savu kontaktinformāciju, tad līdz 2024. gada 31. decembrim jāiesniedz pārvaldniekam vai personai, kura kārto mājas lietu, vai Būvniecības informācijas sistēmā kontaktinformāciju – tālruņa numurs, elektroniskā pasta un korespondences adrese.
Svarīgi!
Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš rakstveidā vai citādā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks, kā arī pārvaldnieks.
Sasaucot kopsapulci vai atkārtotu kopsapulci, kā arī organizējot aptauju vai atkārtotu aptauju, ir jāinformē arī pārvaldnieks un ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas dienas jānosūta lēmums pārvaldniekam.
Papildināts likuma 18. panta 5.¹ punkts par kopības lēmumu spēkā stāšanās kārtību – dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to paziņošanas (ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi), kad tie parakstīti vai pievienoti Būvniecības informācijas sistēmā.
Atkārtotajā kopsapulcē un aptaujā nevar pieņemt lēmumus, kuru pieņemšanai atbilstoši likumam ir nepieciešams lielāks balsu skaits no visiem dzīvokļu īpašumiem:
|
Lēmums |
Balsojums | Dzīvokļa īpašuma likuma norma |
|
Kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšana (palielināšana, samazināšana)
|
100% dzīvokļu īpašnieku balsojums | 16. panta (2) daļas 1. punkts
17. panta (5) daļa
|
| Kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšana dzīvokļu īpašnieku starpā
|
3/4 jānobalso “par” no visiem dzīvokļu īpašumiem |
16. panta (2) daļas 2. punkts 17. panta (7¹) daļa |
|
Dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšana un atcelšana
|
100% dzīvokļu īpašnieku balsojums |
16. panta (2) daļas 3. punkts 17. panta (6) daļa
|
|
Lēmums par pirmpirkuma tiesību atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā |
50% +1 jānobalso “par” no visiem dzīvokļu īpašumiem |
16. panta (2) daļas 3.punkts
|
| Ceļa zīmes izvietošana, autostāvvietas izveide personām ar invaliditāti, autostāvvietas izveide elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots to uzlādes punkts | 50% +1 jānobalso “par” no visiem dzīvokļu īpašumiem |
17. panta (7¹) daļa |
Energoefektivitātes darbu finansējuma piesaistei ir nepieciešams vairākuma balsojums, kas ir banku sektora stingra prasība. Kredītiestādēm ir būtiska ikviena dzīvokļa īpašnieka apņemšanās izpildīt finanšu saistības.
Mājas tehniskais stāvoklis ilgtermiņā ir atkarīgs no tā, vai dzīvokļu īpašnieki spēs pieņemt lēmumus par nepieciešamo finansējumu un ieguldījumiem tās uzturēšanā un atjaunošanā. Izmaiņas Dzīvokļu īpašuma likumā vienkāršo jautājumu pieņemšanu dzīvokļu īpašnieku kopībā. Izmaiņas likumdošanā, iespējams motivēs dzīvokļu īpašniekus būt aktīviem un iesaistīties tiem svarīgu jautājumu izlemšanā, lai nodrošinātu sekmīgu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas procesu.
