Mājokļu renovācija: iedzīvotāju interese ir, bet informācijas par procesu trūkst

Daudzdzīvokļu māju atjaunošana Latvijā notiek pārāk lēni – renovēti ir tikai aptuveni 4 % daudzdzīvokļu ēku, lai gan atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām. Kāpēc iedzīvotājiem ir tik grūti nonākt līdz lēmumam par savas mājas renovāciju?

Vērtējot mājokļu renovācijas līdzšinējo progresu Latvijā, Valsts kontrole revīzijā[1] analizēja ne vien finansējumu, renovācijas izmaksas un valsts atbalsta programmu darbību, bet arī pašu dzīvokļu īpašnieku pieredzi. Lai noskaidrotu, kas iedzīvotājus motivē un kas, gluži pretēji – attur no mājas atjaunošanas, Valsts kontrole veica aptauju, kurā viedokli izteica 3234 daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki. Aptaujā tika apzināta iedzīvotāju informētība un pieredze, tostarp zināšanas par renovācijas iespējām un izmaksām, galvenie šķēršļi lēmuma pieņemšanai un pieredze jau renovētās mājās.

Revīzijas laikā veiktā dzīvokļu īpašnieku aptauja[2] rāda, ka viens no šķēršļiem ir pavisam praktisks – cilvēkiem trūkst informācijas, kas ļautu novērtēt renovācijas ieguvumus, izmaksas un riskus. Informācijas trūkums rada labvēlīgu augsni ar renovācijas rezultātiem saistītu mītu pieņemšanai, kas vēl vairāk sarežģī nonākšanu pie visu dzīvokļu īpašnieku kopīga lēmuma.

Par renovācijas iespējām zina, bet par izmaksām informācijas bieži trūkst

39,5 % aptaujāto norādīja, ka ir informēti par iespēju savā mājā veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus vai pilnu renovāciju, bet vēl 29,8 % uzskata sevi par daļēji informētiem.

Taču aina būtiski mainās, kad jārunā par konkrētām izmaksām. Tikai 8 % aptaujāto ir zināms, cik aptuveni varētu izmaksāt viņu mājas renovācija.

Arī informācija ne vienmēr nonāk līdz pašiem dzīvokļu īpašniekiem. 57,8 % respondentu norādīja, ka viņi nekad nav tikuši uzrunāti par iespējām atjaunot savu māju.

Visvairāk baidāmies no izmaksu pieauguma un sliktas būvdarbu kvalitātes

Aptauja ļauj ieraudzīt arī galvenos iemeslus, kas kavē lēmumu par renovāciju. Visbiežāk iedzīvotāji min:

• augstas renovācijas izmaksas – 30,2 %;
• bažas par būvdarbu kvalitāti – 22,7 %;
• sarežģītas procedūras – 15,6 %.

Šīs bažas atspoguļojas arī māju kopīgo lēmumu pieņemšanā. 44,4 % gadījumu, lai pieņemtu lēmumu par renovāciju, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce jāorganizē trīs vai vairāk reižu.

Tas parāda, ka mājas renovācija nav tikai jautājums par iedzīvotāju vēlmi vai nevēlēšanos rīkoties. Lai dzīvokļu īpašnieku varētu kopīgi pieņemt finansiāli nozīmīgu lēmumu, viņiem nepieciešama saprotama informācija par izmaksām un ieguvumiem, kā arī profesionāls atbalsts jau pašā procesa sākumā.

Pēc renovācijas siltuma izmaksas sarūk, taču kopējais rēķins – ne vienmēr

Uzsākot mājas renovāciju, dzīvokļu īpašniekiem jāapzinās, ka renovācijas rezultāts nav tikai mazāki rēķini par apkuri ziemā, bet arī būtiski uzlabots mājas kopējais tehniskais stāvoklis un labiekārtota apkārtējā vedi. Turklāt gan revīzijā analizētie īstenoto renovācijas projektu dati, gan aptaujas rezultāti parāda, ka ietaupījums no mazākiem apkures rēķiniem ne vienmēr kompensē renovācijas projekta kredītmaksājumu. 88 % aptaujāto pēc renovācijas izjūt siltumapgādes izmaksu samazinājumu. Taču kopējais apsaimniekošanas rēķins samazinājies tikai 39 % respondentu, savukārt 45 % tas pēc renovācijas ir pieaudzis.

“Aptaujas rezultāti rāda, ka jautājums vairs nav tikai par iedzīvotāju pārliecināšanu, ka mājas ir jāatjauno. Cilvēkiem ir vajadzīga ļoti konkrēta atbilde – ko renovācija nozīmēs tieši mūsu mājai, cik tā maksās un kā mainīsies ikmēneša izdevumi. Ja šādas informācijas nav, vai tās iegūšanai pašiem dzīvokļu īpašniekiem jākļūst teju par būvniecības un finansēšanas ekspertiem, lēmuma pieņemšana neizbēgami kļūst sarežģīta. Tāpēc profesionālam atbalstam jābūt pieejamam jau procesa sākumā,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Ar vispārīgu sabiedrības informēšanu vien nepietiek. Lai renovācijas temps pieaugtu, informācijai jāsasniedz konkrētu māju dzīvokļu īpašnieki, bet līdztekus tai nepieciešams profesionāls atbalsts, kas palīdz no sākotnējās intereses nonākt līdz ekonomiski pamatotam kopīgam lēmumam.

Aptaujas rezultāti parāda, ka 57,8 % no dzīvokļu īpašnieku nekad netika uzrunāti par iespēju uzsākt viņu mājas renovāciju, turklāt 39 % respondentu norādīja, ka viņiem nav bijis zināms, par to, ka mājas pārvaldnieks, pašvaldības iestādes vai ALTUM sniedz bezmaksas konstulācijas par iespēju uzsākt mājas renovāciju.

Vienlaikus aptaujas dati parāda, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks lielai daļai dzīvokļu īpašnieku ir pirmais saziņas kanāls jautājumos par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, taču konsultācijas meklē mazāk nekā katrs piektais respondents. Aktīvs publisko institūciju atbalsts – konsultācijas, informatīvie pasākumi, palīdzība dokumentu sagatavošanā – būtiski palielina iedzīvotāju uzticēšanos procesam.

Par Valsts kontroli

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.

—

[1] Valsts kontrole lietderības revīzijas “Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?” ietvaros 2025. gada nogalē sagatavoja revīzijas starpziņojumu “Neizmantotās iespējas mājokļu siltināšanā”.

[2] Iedzīvotāju aptaujas rezultāti apkopoti “Power BI” formātā.