Monthly Archives: July 2025

Vientulība, metro un Brocēnu flīzītes, ko saglabāt – ZOLITŪDE!

Posted on by
Reply

Uz sarunu ar arhitekti Līgu Ramatu tiekamies Zolitūdē, vienā no jaunākajiem Rīgas mikrorajoniem, kas savu nosaukumu guvis no franču valodas vārda “solitude” – vientulība. Vairāk par to, kāds sakars mikrorajonam ar vientulību un kāpēc varam uzskatīt Zolitūdi par vienu no veiksmīgākajiem mikrorajoniem Rīgā, uzzini noskatoties jaunāko video epizodi.

[youtube id=”xsgufk1cBZ8″]

Īsts latviešu arhitektu darbs – plašāk, modernāk, ērtāk ar gājēju infrastruktūru kā savienojošo elementu.

Zolitūdes apbūves projektā 80. gados arhitektu komanda acīmredzami mācījusies no citos mikrorajonos pieļautajām kļūdām un veikuši uzlabojumus, lai dzīves vidi padarītu ērtāku un patīkamāku. Daudzdzīvokļu māju 119.sērija, kas dominē Zolitūdes apbūvē, paredz plašākus un ērtākus plānojumus, taču kopējais māju izvietojums, gājēju ielas un postmodernisma sabiedriskās celtnes ir veids, kā padarīt mikrorajonu mazāk vienmuļu un piešķirt tam identitāti.

“Zolitūde ir viens no labākajiem mikrorajonu plānošanas piemēriem Rīgā,” gājēju ielas konceptu kā sociālas vides veidošanas elementu, zaļumu un nelielo sabiedrisko būvju izvietojumu atzinīgi vērtē arhitekte Līga Ramata.

Kas pietrūkst?

Arī Zolitūdē pamanāms Padomju laikam raksturīgo kultūras iestāžu trūkums mikrorajonā. Laikā, kad strauji auga nepieciešamība pēc arvien jaunām dzīvesvietām visa enerģija un finanšu iespējas tika koncentrētas uz dzīvojamo māju būvniecību, taču kāpēc šo kļūdu nerisinām arī mūsdienās?

Uzzini vairāk par mikrorajoniem, to attīstību un nākotnes potenciālu:

Šis raksts publicēts portālā la.lv

Darba drošība un darbinieku labbūtība: būvniecības nozares nākotnes izaicinājumi

Posted on by
Reply

Saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras (EU-OSHA) datiem, būvniecībā ik gadu notiek apmēram 20% no visiem fatālajiem nelaimes gadījumiem darba vietā Eiropas Savienībā, kas ir ievērojami augstāks nekā citās nozarēs. Tajā pašā laikā EU-OSHA pētījumi rāda, ka, ieguldot darbinieku labbūtībā un drošībā, uzņēmumi ne tikai uzlabo darba apstākļus, bet arī palielina darba ražīgumu par 9-12%, samazina darbinieku prombūtnes gadījumus un samazina darbinieku rotāciju.

Novecojoša sabiedrība ir vēl viens būtisks faktors, kas rada spiedienu uz būvniecības nozari. Pētījumi liecina, ka līdz 2030. gadam vairāk nekā 30% no darba spēka Eiropā būs vecāki par 55 gadiem (Eiropas komisijas dati). Šī tendence īpaši ietekmē būvniecības nozari, kur fiziskās prasības ir augstas, un vecākiem darbiniekiem ir lielāks arodsaslimšanu risks. Slimības, piemēram, muguras problēmas un locītavu traumas, bieži vien ir ilgstošas, un tām var būt ilgtermiņa ietekme uz darbinieku darba spēju.

Tāpēc būvniecības uzņēmumiem ir nepieciešams integrēt ergonomiskos risinājumus un veicināt darbinieku veselību darba vidē, lai saglabātu produktivitāti un novērstu biežākās veselības problēmas. Investīcijas ergonomikā un darba drošībā ne tikai uzlabo darbinieku labklājību, bet arī palīdz uzņēmumiem ilgtermiņā samazināt izmaksas, kas saistītas ar nelaimes gadījumiem un slimības atvaļinājumiem.

Būvniecības nākotne ir tieši atkarīga no mūsu spējas nodrošināt drošu un veselīgu darba vidi, tāpēc nozares pārstāvjiem ir jādomā ne tikai par to, kā novērst nelaimes gadījumus, bet arī par to, kā saglabāt un uzlabot darbinieku labbūtību ilgtermiņā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un produktīvu darbaspēku nākotnē.

Aicinām nozares dalībniekus uz vebināru ciklu “Droša darba vide būvniecībā” , kurā piedāvājam visaptverošu skatījumu uz aktuālākajām problēmām būvniecības darba vidē, tostarp nelaimes gadījumiem, veselības riskiem un darbinieku labbūtības uzlabošanu, piedāvājot praktiskus risinājumus un ieteikumus uzņēmumiem.

Vebināri pieejami tiešsaistē (pēc norises datuma arī ierakstā)

 

Kvartālu atjaunošana var samazināt izmaksas iedzīvotājiem

Posted on by
Reply

Vebināru cikla sadarbībā ar SEB banku “Diskutējam. Vienojamies. Darām!” trešajā epizodē diskutējam par kvartālu renovācijas pieeju un iespējamiem ieguvumiem iedzīvotājiem, tostarp izmaksu samazinājumu un kvalitatīvu darbu veicēju piesaisti. Diskusijā piedalās:

  • Jānis Uzulēns (Būves nākotnei dibinātājs, jurists)
  • Māris Saulājs (SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītājs)
  • Mārtiņš Tīdens (Liepājas valstpilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos)
  • Artūrs Veiss (sertificēts būvinženieris, būvkonstrukciju projektēšanas biroja AB Clausen Latvia vadītājs)

[youtube id=”e3c3kBDXRgc”]

Kvartāls – vismaz trīs blakus vai netālu stāvošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (t.i., tieši blakus vai ar minimālu attālumu starp objektiem, piemēram, starp ēkām taciņa, pagalms vai stāvvieta, veidojot kopēju kvartāla ansambli)[1].

SEB bankas veiktajā aptaujā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem 65% no aptaujātajiem uzskata, ka renovācijas izmaksu segšanai būtu jābūt valsts vai pašvaldības uzdevumam. Māris Saulājs uzsver izpratnes veidošanas nepieciešamību par kopīpašuma būtību – iedzīvotājiem jāsaprot, ka viņu īpašums nebeidzas aiz dzīvokļa durvīm!

Saprotot, ka par savu īpašumu jārūpējas pašiem, pirmkārt jau pieņemot lēmumu par dzīves vides uzlabošanu, iedzīvotājus aicinām apsvērt iespēju renovāciju veikt kvartālu programmas ietvaros. Diskusijas dalībnieki uzsver, ka ar kvartālu atjaunošanas pieeju būtu iespējams daudzdzīvokļu māju renovācijai piesaistīt lielo būvnieku interesi, kas savukārt iedzīvotājiem var nodrošināt līguma izpildes garantijas un pie lielāka pasūtījuma apjoma (apvienojoties vairākām mājām) arī zemākas izmaksas.

Vairāk par vebināriem šajā ciklā uzzini ŠEIT.