Viena uzlabota lieta neizlabos visu nozari

Šādam apgalvojumam var piekrist. Vietā ir jautājums, kas ir tas pārdomāti pārvaldītais process, kas nodrošinātu būvniecības procesa efektivitāti? Kādu lomu tajā ieņem Ekonomikas ministrija un nozari pārstāvošais sabiedriskais sektors?

Atgādinājumam –  2022. gada otrajā pusē autori veica 400 Latvijas būvniecības nozares ekspertu aptauju par jautājumiem, kas saistīti ar būvniecības procesu, riskiem un tipveida līgumiem. Tāpat ekspertiem tika lūgts vērtēt Ekonomikas ministrijas, nozari pārstāvošo sabiedrisko organizāciju un citu iestāžu darbu.

Par vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju, kā arī vienoto valsts politikas būvniecībā izstrādi un tās īstenošanu atbild Ekonomikas ministrija. Ministrijas kompetence būvniecības jomā ir noteikta Būvniecības likumā, un tajā ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšana. Kā redzam – visai plašs kompetenču loks.

Ir skaidrs, ka Ekonomikas ministrijas spēkus pārvērtēt būtu lieki, jo bez nozares atbalsta un iedziļināšanās aktuālajos jautājumos diez vai būtu iespējams paveikt to darbu, ko ministrija paveic. Tomēr mūsdienām vispirms jāatbild uz jautājumu – cik efektīvs ir nozares sabiedriskais sektors? Kā arī –  vai tā galvenais instruments – Būvniecības padome – ir efektīvs partneris Ekonomikas ministrijai un vienlaikus nozarē strādājošajiem?

Ekonomikas ministrijas veiktspējas vērtējums

Ekonomikas ministrijas darbu aptaujātie eksperti novērtējuši kā vāju. Autoru ieskatā vērtējums ir subjektīvs, jo no viena jautājuma ir grūti izdarīt padziļinātus secinājumus, tomēr ir skaidrs, ka ekspertiem  ministrijas darbs nešķiet efektīvs. Iemesli tam var būt vairāki – no nezināšanas un neiedziļināšanās procesos, līdz patiesām problēmām, ar kurām ministrijai būtu jātiek galā krietni efektīvāk.

Ekspertiem jautāts, kā tiek vērtēts Ekonomikas ministrijas darbs sekojošās jomās:

  • vispārējā būvniecības pārraudzība un koordinācija valstī;
  • vienotas valsts politikas būvniecībā izstrāde un tās īstenošana;
  • būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde;
  • priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;
  • būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšana;
  • sadarbība ar Būvniecības padomi;
  • sadarbība ar nozari pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām.

Jautājums: Kā Jūs vērtējat Ekonomikas ministrijas darbu sekojošās jomās?

Autoru uzmanību pievērsa nulles pozīcija – nav viedokļa. Kā mums parāda ekspertu atbildes, faktiski katram jautājumam visai raksturīga atbilde ir par viedokļa neesamību. Taču uz kopējā fona izceļas atbildes uz diviem jautājumiem:

  1. 42 % ekspertu nav viedokļa par Ekonomikas ministrijas sadarbību ar Būvniecības padomi;
  2. 33 % ekspertu nav viedokļa par sadarbību ar nozari pārstāvošajām organizācijām.

Autoru ieskatā var izdarīt secinājumus, ka Ekonomikas ministrija nav vienīgā atbildīgā par būvniecības nozares problēmām ne tikai ministrijas darbs uzskatāms par galveno problēmu nozarē

Reizē jāmin, ka tikai neliela ekspertu daļa  Ekonomikas ministrijas darbu novērtē kā sekmīgu. Nenoliedzami šādam vērtējumam var būt daudz iemeslu, taču ir skaidrs, ka nozarē nodarbinātajiem par ministrijas paveikto darbu būtu jāsaņem informācija no nozari pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām.

Kā eksperti vērtēs nozares sabiedrisko sektoru?

Lai ekspertu paustais viedoklis neskartu tikai Ekonomikas ministriju (piezīme: autori ekspertu viedokli neuzskata par kritiku ministrijai), aptaujā tika apzināts arī ekspertu skatījums par nozari pārstāvošā sabiedriskā sektora darba efektivitāti.

Būvniecības jomā šobrīd ir ap 13 sabiedrisko organizāciju.. Lielais organizāciju skaits, autoruprāt, ir saistīts ar apstākli, ka katra sabiedriskā organizācija pārstāv kāda vairāk vai mazāk šaura speciālistu loka intereses, par ko liecina gan pašu organizāciju, gan to biedru skaits. .

Pirms prezentēt atbildes uz jautājumu “Kā Jūs vērtējiet Latvijas būvniecības nozari pārstāvošo sabiedrisko organizāciju darbu?”, kas tika uzdots par 13 nozares sabiedriskajām organizācijām,  jāmin, ka aptaujā lielākoties piedalījās eksperti, kuru loma būvniecības procesā saistāma ar inženiera, būvnieka, arhitekta un pasūtītāja pārstāvja darba veikšanu ikdienā, kas nozīmē, ka aptaujāto ekspertu kompetenču loks un dažādībā ir visai plaša.

Uz jautājumu “Kā Jūs vērtējiet Latvijas būvniecības nozari pārstāvošo sabiedrisko organizāciju darbu?” eksperti sniedza sekojošu skatījumu:

Attiecībā uz sabiedriskā sektora pārstāvjiem atbildes variants “nav viedokļa” ir daudz izteiktāks, kā Ekonomikas ministrijas vērtējumā. Kā izņēmumu var minēt atbildes par Latvijas Būvinženieru savienību un Latvijas Arhitektu savienību. Pārējos gadījumos atbilde “nav viedokļa” izteikti prevalē pār citiem atbilžu variantiem.

Viens no raksta autoriem vairākus gadus darbojies Inženierkonsultantu asociācijā, kuras mērķis ir popularizēt FIDIC (Starptautiskā inženieru konsultantu federācija) līgumus un inženierkonsultanta institūtu. Organizācijā bija nedaudz vairāk par desmit biedriem (pamatā juridiskas personas) un dažu tūkstošu gada budžets. Minētie divi rādītāji noteikti lielā mērā veicināja to, ka par Inženierkonsultantu asociāciju un tās darbu zināja tikai retais, un faktiski viss darbs attiecībā uz mērķu realizāciju notika šaurā lokā. Lai arī organizācijai nevar pārmest iesaisti nozares aktivitātēs, piemēram, darbu Finanšu ministrijas darba grupā par FIDIC līgumu ieviešanu un dažādu informatīvo semināru rīkošanu, tās potenciālo klientu loks (pasūtītāji, inženieri, būvnieki, juristi) bija krietni lielāks kā izdevās uzrunāt. Iespējams, tas ir viens iemesls, kāpēc aptaujā uz jautājumu, kur eksperti ieguvuši informāciju par FIDIC, pirmās divas vietas atvēlētas FIDIC organizācijai, tad sociālajiem tīkliem un tikai tad Inženierkonsultantu asociācijai, uzreiz aiz kuras ierindojas Iepirkumu uzraudzības birojs un Ekonomikas ministrija.

Lai gan darbam pie inženierkonsultanta institūta ieviešanas jautājumiem un FIDIC popularizēšanas autors kopā atvēlēts daudz laika, diemžēl, konkrētajai organizācijai tā arī nav izdevies iemantot spēcīgu vietu nozares sabiedriskajā sektorā. To visticamāk var skaidrot vairāki faktori (mazs biedru skaits, daudz sabiedrisko organizāciju, par maz sabiedrisko aktivitāšu utt.), kas būtu atsevišķa pētījuma cienīgs darbs ne tikai attiecībā uz kādu noteiktu sabiedrisko organizāciju, bet visu to kopumu.

Tāpat kā Ekonomikas ministrijas gadījumā, ļoti maz aptaujāto ekspertu minēto organizāciju darbu uzskata par sekmīgu vai ļoti sekmīgu. Kāpēc tāds vērtējums, tas būs jāpārrunā ar pieminēto organizāciju pārstāvjiem, taču skaidrs, ka viedokļa neesamība un visai vidējs šo organizāciju darbs parāda, ka to sniegtā informācija, iespējams, nenonāk līdz sabiedrībai pieņemamā veidā, vai vienkārši neraisa interesi? Ja vērtē saiti otrā virzienā, t.i., sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, ko minētās organizācijas realizē tiešā komunikācijā un arī caur Būvniecības padomi, vietā uzdot jautājumu, cik droša informācija tiek nodota ministrijai tālākajam darbam? Proti, cik plašs ir pasniegtās informācijas deleģētāju loks?

Nozarē nodarbinātie

Lai gan aptauja pie atbildes varianta “nav viedokļa” šajā rakstā minētajos jautājumos neparedzēja skaidrojuma sniegšanu, tomēr vienu secinājumu var izdarīt visai droši – ja tiek saņemta atbilde “nav viedokļa”, konkrētajam ekspertam neinteresē konkrētās organizācijas darbs vai vienkārši tam nav laika. Līdz ar to, autoruprāt, arī pašiem ekspertiem, iespējams, nav nodefinēts skaidrs redzējums par visu būvniecības procesu un visu iesaistīto pušu darbu, iesaisti un kompetenci, jo lielā vairumā gadījumu prioritāri uzmanība tiek pievērsta paša veiktajam darbam.

Lielā sabiedrisko organizāciju sadrumstalotība neveicina efektīvu nozares pārstāvniecību un apgrūtina sadarbību ar publisko sektoru. Vienas inženieru kameras izveide būtu loģisks solis, ceļā uz būvniecības nozare sakārtošanu Latvijā.

Secinājumu vietā

Autoru mērķis darbā pie aptaujas veidošanas bija saprast to jautājumu loku, kas kā pirmie jāuzdod par būvniecības procesu un tā dalībniekiem un dažādiem institūtiem. Saņemtās atbildes ir tikai un vienīgi pirmais solis tuvāk jau detalizētākai nozares analīzei.

Apkopojot aptaujas rezultātu varam secināt, ka, pirmkārt, 61,5% aptaujāto ekspertu uzskata, ka būvniecības procesa regulējums Latvijā, t. i., Būvniecības likums un atbilstošie MK noteikumi radīti bez analītiska pamata, nevērtējot būvniecības regulējumu kompleksi, otrkārt, 63,5% ekspertu uzskata, ka normatīvo aktu kopums ir atrauts no objektīvā būvniecības procesa un loģiskām projekta stadijām.

Tie ir pietiekami nopietni apgalvojumi, kuros autori plāno iedziļināties. Vienlaikus šie apgalvojumi kontekstā ar šajā rakstā minēto demonstrē skaidru   būvniecības nozares) pamata problēmu – lai gan sadarbības starp visām iesaistītajām pusēm notiek, tā nav efektīva.

Te vietā ir atgādināt, ka vienā apgalvojumā eksperti ir vienoti – 91 % ekspertu uzskata, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Līdz tam gan, šķiet, tāls ceļš ejams, jo šobrīd drīzāk varam būt pārliecināti par to, ka saņemtās atbildes pilnībā apliecina raksta virsrakstā izmantoto vairāku ekspertu apgalvojumu – viena uzlabota lieta neizlabos visu nozari.

Ko “būvnieku karteļa” lieta mums māca par pasūtītāja kompetences nozīmi

Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmuma publiskajā versijā Nr. 22 lietā Nr. KL\2.2-3/19/18 (turpmāk – Lēmums) īpaši izceļama sadaļa par pasūtītāja lomu uz nolikuma izstrādi plānotajiem iepirkumiem, un, protams, arī komunikācija ar lietas dalībniekiem.

Manā skatījumā, Konkurences padome Lēmumā ir pievērsusi uzmanību būtiskai sistēmiskai problēmai pasūtītāja pusē. Proti, Lēmumā konstatēts, ka, pirmkārt, liela apjoma būvniecības iepirkumos būtiska loma ir pasūtītāja izstrādātajām tehniskās kvalifikācijas un nodrošinājuma prasībām ar mērķi mazināt pasūtītāja risku, otrkārt, pasūtītājs ir bijis aktīvs karteļa veicinātājs vai arī tas veicinājis pārkāpumu savas kompetences trūkuma dēļ. Proti, Konkurences padome uzsvērusi pasūtītāja kompetences nozīmi būvniecības procesā.

Pasūtītāja loma no nozares ekspertu skatu punkta

Lai nonāktu līdz būvdarbiem, pasūtītājam ir daudz darāmā, taču pirmām kārtām sākotnēji ir jāatbild sev uz vienkāršu jautājumu – vai es zinu, kā efektīvi realizēt ieceri visās būvniecības procesa stadijās līdz patiesi sekmīgam rezultātam? Būvniecības nozares aptaujātie eksperti uzskata, ka Latvijā pasūtītājiem ar šo ir zināmi izaicinājumi.

2020. gada vasarā “Jurisconsultus” projekta “Būves Nākotnei” ietvaros veiktajā teju 400 būvniecības nozares ekspertu aptaujā, kur skalā no 0 līdz 6 bija lūgts sniegt vērtējumu katrai būvniecības stadijai, atklāts, ka 66 % ekspertu negatīvi novērtēja pasūtītāju kompetenci būvniecības jomā. Pietiekami augsts rādītājs, lai aizdomātos, kāpēc tā?

Likumsakarīgi, ka ekspertu paustais viedoklis attiecībā arī uz citiem būvniecības posmiem saņēma visnotaļ negatīvu vērtējumu: 62 % ekspertu uzskata, ka būtiska problēma ir nepārdomāta risku sadale starp pasūtītāju un būvnieku, 74 % – nekvalitatīvi izstrādāts būvprojekts un 60 % – neefektīva būvprojekta ekspertīze. Uz tā fona 55 % ekspertu viedoklis, ka korupcijas riski, t. sk. – starp būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, ir būtiska problēma būvniecības nozarei, nepārsteidz.

Ekspertu secinājumi viennozīmīgi norāda uz sistēmiskām problēmām, ko lielākoties var attiecināt uz pasūtītāja kompetencē esošiem jautājumiem. Izņēmums varētu būt “projektē un būvē” būvniecības realizācijas metodes izmantošana, jo tad vismaz projektēšanas sadaļa kļūst par būvnieka atbildību, tomēr pēc šādas metodes realizētu projektu Latvijā nav daudz, īpaši jau publiskajā sektorā.

Vai pasūtītājs ir vienīgā problēma?

Visvienkāršākais ir novelt vainu par kļūdām uz kādu noteiktu subjektu. Protams, tas neizslēdz, ka vainotajam jāuzņemas noteikts atbildības apjoms, tomēr jāatceras, ka īpaši publiskajā iepirkumā pasūtītāju vada ne vien iesaistīto cilvēku kompetence, bet arī normatīvais regulējums.

Pie tam, aptaujātais Latvijas būvniecības ekspertu vairums jeb 91 % ir vienisprātis, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošina efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Nenoliedzami, publiskajā sektorā daudz atkarīgs no normatīvā regulējuma.

Apgalvojumam, ka būvniecības procesa regulējums Latvijā, respektīvi, Būvniecības likums un atbilstošie Ministrukabineta noteikumi, ir radīts bez analītiskā pamata, nevērtējot būvniecības regulējumu kompleksi, piekrīt 62 % aptaujāto ekspertu. Turklāt 64 % ekspertu piekrīt apgalvojumam, ka normatīvo aktu kopums ir atrauts no objektīvā būvniecības procesa un loģiskām projekta stadijām.

Nav sistēmas, nav kārtības

No minētā ieskata varam izdarīt secinājumu, ka pasūtītājs līdz ar ieceres definēšanas brīdi faktiski atrodas zināmos slazdos, jo neefektīvs normatīvais regulējums viennozīmīgi nevar veicināt efektīvu būvniecības procesu. Kontekstā ar minēto par pasūtītāja kompetenci noteikti var apgalvot, ka būvniecības procesa regulējums kā sistēma Latvijā ir neefektīvs. Ir skaidrs, kabūvniecības nozarei ir kritiski svarīgibeidzot sakārtot normatīvo regulēju un uzlabot sistēmu, izmantojot vispārzināmus institūtus un risinājumus, t. sk. leģitimizēt inženierkonsultanta institūtu, noteikt skaidru kompetenču sadalījumu, ieviest tipveida līgumus utt. Liels solis uz priekšu jautājumā par pasūtītāja kompetenču uzlabošanu būtu šobrīd Saeimā esošo grozījumu Būvniecības likumā izskatīšana un apstiprināšana. Reizē atliek vēlēties, ka inženierkonsultanta konsultāciju izmantošana praksē nepārvērtīsies par formālu likuma normas izpildi, turpinot praktizēt zemākās cenas principu un iepirkt apšaubāmas kvalitātes konsultācijas.

Manuprāt, Konkurences padomes Lēmums kopumā norāda uz sistēmiskām problēmām Latvijas būvniecības nozarē. Šeit vietā ir atgādināt, ka jebkurš būvniecības process sākas ar ieceri un tās realizāciju regulē normatīvie akti, savukārt izpildījums ir pasūtītāja kompetencē. Tas liek retoriski pajautāt, vai nebūtu laiks fundamentāli pārskatīt valsts attieksmi pret būvniecības nozarei saistošo normatīvo regulējumu un savu skatījumu primāri balstīt uz ekspertu skatījumu, nevis pieņēmumiem? Tas ļautu radīt visiem procesa dalībniekiem vienādi skaidru sistēmu ar efektīvu kompetences sadalījumu un saprātīgi pārvaldītiem riskiem.