“Cilvēkiem šodien vissvarīgākais ir veikt savu māju izpēti un sagatavoties nākamajam sasaukumam, kad būs pieejami līdzekļi. Un te īpaša uzmanība jāpievērš ALTUM programmai, kas saucas DME – 90% tehniskās dokumentācijas izmaksu apmaksā ALTUM, un iedzīvotāji saņem ļoti konkrētu, rūpīgi izstrādātu dokumentāciju, pēc kuras jau var plānot mājas renovāciju. Tas ir ļoti svarīgi,” uzsver Būves nākotnei dibinātājs Jānis Uzulēns.
Vairāk lasi portālā lsm+
[radio id=”207666″]
[youtube id=”c7wO3e60ABg”]
“Jo lielāka māja, jo lielāks efekts no renovācijas,” komentē vebināra vadītājs, bet kā noteikt, vai ir īstais laiks renovācijai? Viens no piedāvātajiem veidiem kā uzskatāmi novērtēt energoefektivitāti, respektīvi vai māja patērē tik enerģijas, cik tai būtu jāpatērē, ir stabilizētā patēriņa aprēķins, kas veicams pēc sekojoša algoritma: 
Vebināra ierakstā demonstrēti arī konkrēti un reāli piemēri enerģijas patēriņā un apkures izmaksu salīdzinājumā nerenovētām, daļēji renovētām un pilnībā renovētām mājām – aicinām dalīties ar šo informāciju arī ar saviem kaimiņiem, lai veicinātu izpratni par praktiskiem ieguvumiem no lēmuma pieņemšanas par labu dzīves vides uzlabošanai.
Vēl daži iemesli, kāpēc lemt par labu daudzdzīvokļu mājas renovācijai:
Lai objektīvi novērtētu, vai esošā sistēma daudzdzīvokļu māju renovācijā ir efektīva, nepieciešams izvērtēt vairākus faktorus:
Vebināru cikla sadarbībā ar SEB banku “Diskutējam. Vienojamies. Darām!” otrajā epizodē diskutējam par renovācijas projektu vadību daudzdzīvokļu mājā un to, kā renovācijai izvēlēties piemērotākos profesionāļus, lai darbi būtu paveikti noteiktajā termiņā, budžetā un labākajā kvalitātē.
Diskusijā piedalās:
[youtube id=”jnD8bvihHok”]
Diskusijas laikā vairākkārt nonākam pie secinājuma, ka viens no būtiskākajiem faktoriem renovācijas procesā ir iedzīvotāju informētība.
“Laba informācijas aprite starp visām pusēm. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka ne vienmēr izvēloties lētāko cenu varēs saņemt kvalitatīvāko rezultātu, taču, lai izvēlētos dārgāku variantu, ir jābūt pieejamai informācijai – kāpēc to darīt un kādi būs ieguvumi,” komentē Māris Saulājs.
Kā papildus iespējas padarīt projektu vadības un kopējo būvniecības procesu efektīvāku Gatis Bērziņš min projektē un būvē metodes izmantošanu, kas ļauj būvniekam iesaistīties arī projektēšanas posmā, kā arī bankām pievērst uzmanību un iesaistīties renovācijas plānošanas procesā, izvērtējot un rekomendējot iedzīvotājiem uzticamus būvniekus, kas pierādījuši savu profesionalitāti un spēs nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu augstā kvalitātē.
Nobeigumā Arnis Neimanis atgādina, ka, lai arī dzīvokļu vērtība renovētā mājā visbiežāk pieaug, jāsaprot, ka ieguldījumu mājas attīstībā nevajadzētu uztvert kā biznesu, primāri tas ir ieguldījums savā dzīves kvalitātes uzlabošanā!
Vairāk par vebināriem šajā ciklā uzzini un reģistrē savu dalību ŠEIT.
Vēl pirms pāris gadiem par mākslīgo intelektu būvniecībā runāja kā par tālu nākotnes perspektīvu. Šodien – 2025. gadā – tas jau ir realitāte, kas sāk mainīt Latvijas būvniecības uzņēmumus no iekšpuses. Piemēram Polijā 30% nekustamā īpašuma un būvniecības sektora darbinieku aktīvi izmanto mākslīgo intelektu, un 38% no tiem to lieto ikdienā (Drees & Sommer, 2025), un Latvija pakāpeniski seko šim piemēram.
Kā AI speciālists ar pieredzi būvniecības nozarē, esmu novērojis, ka pārmaiņas notiek straujāk, nekā daudzi iedomājas. Pirms diviem gadiem, vadot pirmos mākslīgā intelekta ieviešanas seminārus Latvijas būvuzņēmumiem, saskāros ar skepticismu. Tagad tie paši skeptiķi steidzas ieviest šo tehnoloģiju savos uzņēmumos. Nav jautājums “vai”, bet “kad” un “kā” – tā šobrīd domā Latvijas būvniecības nozares progresīvākie uzņēmēji.
Latvijā arvien biežāk dzirdams: “AI ir nākotne, bet mēs vēl neesam gatavi šim solim” Šis pieņēmums kļūst aktuālāks, jo saskaramies ar efektivitātes spiedienu, strauji augošām būvmateriālu izmaksām un pieaugošām ilgtspējas prasībām. Sarunas ar būvuzņēmumiem atklāja, ka interese ir liela, taču arī piesardzība dominē – neviens nevēlas investēt bez drošības sajūtas un skaidra redzējuma.
Ieviešot mākslīgo intelektu būvniecības uzņēmumā, svarīgi sākt ar skaidri definētiem mērķiem. Mana pieredze rāda, ka visveiksmīgākie ir pilotprojekti drošības uzraudzībā, kur AI kameru sistēmas identificē pārkāpumus reāllaikā, vai piegādes ķēžu pārvaldībā ar algoritmiem, kas prognozē kavējumus. Kvalitātes kontrolē būtisks ieguvums ir AI sistēmas, kas analizē būvlaukuma fotoattēlus, atklājot defektus agrīnā stadijā. Otrrs tiešām izdevīgs risinājums- iepirkuma dokumentu, tāmēšanas un kontrolciparu pārbaude ar AI. Dokumentu apritē perfekti izmantojams AI ir līgumu un tehnisko specifikāciju analīzē.
Latvijas būvniekiem īpaši noderīgi ir rīki ar zemu ieejas slieksni – Procore AI Assistant projektu vadībai, Trimble Construction Cloud BIM modelēšanai ar AI funkcionalitāti, vai Gantt AI projektu plānošanai. Latviešu valodas lietotājiem vērtīgs varētu būt BuildGPT – specializēts asistents tehniskos jautājumos, kā arī vietējā startapa “BuildSense” risinājumi. Daži AI rīki ir lieliem projektiem, citi mazākiem, taču katram profesionālam būvinženierim ir jāzin – kādi tie ir instrumenti, ko tie var dot- un tikai tad jāizlemj -der vai neder.
Vienlīdz svarīga ir pārdomāta iesaistes stratēģija – regulāras projekta komandas apmācības programmas praktiskai AI izmantošanai datbam ar rasējumiem un tāmēm, iezīmēta diena eksperimentiem ar jaunām tehnoloģijām, kur komanda var dalīties ar ierosinājumiem par AI izmantošanu.
Amerikas Savienotās Valstis
Eiropa
Āzija
Nākotne nes pārmaiņas, kas jau tagad jāsāk p[amanāmas. Nākamajos 3-5 gados AI pārraudzīti būvlaukumi kļūs par realitāti, kur būvniecības autonomas iekārtas uzņemsies līdz 20% rutīnas uzdevumu. AI vadīti droni jau tagad veic būvlaukumu kartēšanu, bet nākotnē tie kļūs par pastāvīgiem “uzraugiem”.
Zaļās inovācijas būs otra nozīmīgā pārmaiņu sfēra, kur AI optimizēs enerģijas izmantošanu un atkritumu pārstrādi, ievērojami samazinot būvniecības ekoloģisko pēdu. Materiālu izvēles algoritmi varēs viegli aprēķināt un argumentēti piedāvāt videi draudzīgākās alternatīvas, enerģijas patēriņa ietaupijumu ēkas.
Trešais attīstības virziens būs Projektu vadība. AI rīku praktiska izmantošana palīdzēs projekta komandai viegli un ātri izvērtēt alternatīvas, sagatavot dokumentus un automātiski pārbaudīt apakšuzņēmēju dokumentāciju. Cilvēciskā sadarbība būs tikpat būtiska taču, piemēram, sapulču protokolus jau tagad var sagatavot AI no latviešu valodas ļoti labā kvalitātē
Latvijas uzņēmumiem šīs globālās tendences nozīmē gan izaicinājumus, gan iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, būs nepieciešams aktīvi sekot tehnoloģiju attīstībai un pakāpeniski integrēt jaunos risinājumus savā darbībā.
Ceļā uz AI ieviešanu Latvijas būvniecības nozare saskaras ar vairākiem specifiskiem izaicinājumiem. Pētījumi rāda, ka 62% nozares darbinieku Latvijā izjūt satraukumu par savām spējām pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. Īpaši vecāka gadagājuma speciālistiem nepieciešamas pielāgotas apmācību programmas, bet izglītības sistēmai jāpaātrina digitālo prasmju integrācija būvniecības programmās.
Investīciju piesaiste ir otrs būtisks šķērslis – vidējiem un mazajiem uzņēmumiem bieži trūkst finansiālo resursu AI specializētās programmatūras ieviešanai. ES struktūrfondi šeit var spēlēt izšķirošu lomu. Un protams- var sākt ar vienkāršāko- par 20 USD mēnesī izveidot sev personīgos AI asistentus: iepirkumu sagatavošanai, BK alternatīvu analīzei, līgumu sastādīšanai un līgumu pārbaudei, apakšuzņēmēju darbu kontrolei, auto-atbildēm uz e-pastiem, projekta dokumentācijas automātiskai sagatavošanai, sapulču transkribēšanai, budžeta aprēķinu un materiālu apjomu noteikšanai un daudzus citus.
Ne mazāk svarīga ir lokalizācijas problēma – starptautiskie AI rīki bieži nav pielāgoti latviešu valodai un vietējiem standartiem. Šeit nepieciešama ciešāka sadarbība starp nozari un IT uzņēmumiem, bet Baltijas mēroga kooperācija varētu palīdzēt attīstīt reģionam specifiskus risinājumus.
Būvniecība ar AI nav tikai nākotnes vīzija – tā kļūst par mūsu šodienas realitāti. Laiks izmantot šo iespēju gudri, soli pa solim stiprinot gan uzņēmuma, gan nozares konkurētspēju.
Būves nākotnei sadarbībā ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” organizētajā vebinārā uzzini vairāk par to, ko nozīmē “kvartāls”, kāpēc renovēt veselu kvartālu iedzīvotājiem ir izdevīgi, un galvenais – kā vienoties nevis vienai, bet vairākām mājām uzreiz!
[youtube id=”dOyYNuNpZyw “]
Kvartāls ir ēku puduris ar vismaz 3 ēkām un tam piesaistītā publiskā ārtelpa.
Vebināra vadītājs, māju atjaunošanas projektu vadītājs Matīss Balakleitis kā būtiskākos iemeslus, kas kavē māju atjaunošanu kvartālu ietvaros min sekojošos:
Attēls – daudzdzīvokļu mājas renovācijas efektivitāte (SIA Rīgas namu pārvaldnieks)
Lai motivētu iedzīvotājus būt aktīviem un pieņemt lēmumus savas dzīves vides uzlabošanai, atgādinām arī galvenos ieguvumus no daudzdzīvokļu mājas atjaunošanas:
Ekonomikas ministrija ir pabeigusi pētījumu par sērijveida māju tehnisko stāvokli Latvijā. Kas jādara iedzīvotājiem, saņemot mājas tehniskās ekspertīzes slēdzienu? Kas notiks, ja dokumentā ieteiktie remontdarbi netiks veikti, un kas būs atbildīgs, ja ēkas stāvoklis pasliktināsies? Latvijas Radio 4 raidījumā “Tiesību teritorija” (no krievu val Территория права) skaidro Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un jurists, “Būves nākotnei” dibinātājs Jānis Uzulēns.
[radio id=”206896″]
Šobrīd iedzīvotājiem ir iespēja savu dzīvojamo māju ietvaros vienoties par tehniskās izpētes veikšanu un Kvartālu atjaunošanas projektu realizēšanu, jo valsts atbalsts izpētēm ir 90% (DME enoergogrants), bet Kvartālu apbūvē 50%.
Lai nonāktu līdz šim, jāsāk ar pavisam vienkāršām lietām:
Jā! Mājas lietas meklējiet Būvniecības informācijas sistēmā.
Diskusijas dalībnieki:
[radio id=”206545″]
Kā galvenā problēmu dzīvojamā fonda sakārtošanai un ēku renovācijai tomēr tiek akcentēta iedzīvotāju informētība un izpratne par daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas un renovācijas procesa norisi. Piemēram, MK noteikumi nr. 907 gana precīzi apraksta algoritmu mājas pārvaldīšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai, taču praksē tikai daži no iedzīvotājiem šajā informācijā orientējas.
“Patiesību sakot, tam nav nekāda sakara ar birokrātiju, tā ir gribas izpausme,” komentē Jānis Uzulēns “tas, ko mēs saucam par birokrātiju sākas tajā brīdī, kad nezināšanas dēļ ir radīta kaudze ar problēmām, piemēram, būvdarbu gaitā konstatē, ka kaut kas ir palaists garām projektēšanas laikā vai būvprojekts ir izstrādāts uz nepietiekamas tehniskās dokumentācijas pamata, savukārt tehniskā dokumentācija ir izstrādāta kļūdaini tāpēc, ka iedots neprecīzs darba uzdevums inženierim.”
Jāatceras, ka runa ir par būvniecības procesu, kur gan banka gan Altum tikai atbalsta ar finanšu resursu. Lielākoties problēma tomēr ir nevis birokrātija, bet nezināšanas sekas.