“Uzpūsts, nevajadzīgs izdevumu burbulis!” Eksperts par Satiksmes ministrijas iepirkumiem

Satiksmes ministrija Valsts kancelejā iesniegusi informatīvo ziņojumu par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrāciju. Ziņojumā runāts par dažādiem uzņēmumiem, taču uzmanību pievērsa doma par iespējamo valsts uzņēmumu Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) integrēšanu citā valsts uzņēmumā – VAS “Latvijas Dzelzceļš”.

Neesmu speciālists šādu ziņojumu radīšanā, bet skaidrs ir viens, ka šajā konkrētajā ziņojumā ir tik daudz vispārīgas informācijas, ka netiek atbildēts uz dažiem patiešām svarīgiem jautājumiem.

Ziņojuma bezjēdzību visskaidrāk konstatējusi Valsts kanceleja, kas uzdevusi pavisam vienkāršu jautājumu – skaidrot, papildinot informatīvo ziņojumu, vai EDzL paliks kā atsevišķa kapitālsabiedrība VAS Latvijas Dzelzceļš” koncernā, vai ir plānota arī turpmāka intergrācija, izbeidzot EDzL kā atsevišķas kapitālsabiedrības pastāvēšanu? Pieļauju, ka Satiksmes ministrijā neviens nemaz līdz galam uz šo jautājumu nevar atbildēt, tā kā nevienam varētu arī nebūt skaidrs, ko un kā darīt ar EDzL, Rail Baltica un vispār dzelzceļu kopumā.

Lai arī Satiksmes ministrija ziņojumā raksta, ka nepieciešams novērst funkciju dublēšanos, kā arī esot jāuzlabo kopējā dzelzceļa nozares efektivitāte (te noteikti kāds kaut ko domāja par tām jauno vilcienu likstām) un jāveido vienota dzelzceļa saimniecība ar mērķi samazināt administratīvās izmaksas, un tieši tāpēc nepieciešams lemt par  dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrēšanu, no rakstītā netop skaidrs, ko Satiksmes ministrijā saprot ar integrēšanu?

Daži apgalvojumi

EDzL ne sevišķi sekmīgi sokas ar Rail Baltica projektu vadību. Tam noteikti ir objektīvi un subjektīvi apsvērumi un atkarībā no lasītāja ieinteresētības un ienākumiem šajā jautājumā, mani var vienlīdz labi kritizēt vai piekrist.

EDzL un arī RB Rail ir nesamērīgi liels atalgojums vadošajiem darbiniekiem. Par to daudz runāts publiski un tas ir fakts.

Saeimas komisijas gala ziņojumā par Rail Baltica projektu tas kritizēts visos lēmumu pieņemšanas posmos un stadijās. Tā kā šobrīd atrodamies aktīvajā projektēšanas un būvdarbu stadijā, kur projektēšanai, šķiet, jau sen bija jābūt pabeigtai, būvprojektiem gataviem un atbilstošiem normatīvo aktu prasībām un visiem labi saprotamiem, bet būvdarbiem nebija jāatpaliek no kaut kāda iecerētā grafika, tad būtu jārod atbilde uz jautājumu, vai un kurš pie šīm laikam jau dārgajām kļūdām vainojams vairāk – Satiksmes ministrija, EDzL, RB Rail, vai, piemēram, FIDIC Inženieri, kuriem ir ļoti nozīmīga loma šajos projektos.

Kas apvieno minētos apgalvojumus? Pareizi, ļoti liels iztērētās naudas apjoms, turklāt maksājot un tērējot naudu tā, ka pie jebkādu nodarījumu konstatēšanas šo naudu atgūt nebūs iespējams (vairumā gadījumu). Turklāt, naudas mums nav un viss Rail Baltica tiek realizēts par faktiski Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļiem, tāpēc mēs vēl esam ļoti atkarīgi no Latvijas sabiedrībai absolūti nezināmu lēmēju labvēlības kādā no Briseles kabinetiem!

Satiksmes ministrijas doma

Satiksmes ministrija saka, ka dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību apvienošanas gadījumā ekonomiskie ieguvumi saskatāmi attiecībā uz administratīvo izmaksu samazināšanu, investīciju plānošanu un piesaisti nozarē, novēršot dublēšanos un palielinot efektivitāti, tāpat vienkopus tiks nodarbināti nozares profesionāļi un viena veida darbi infrastruktūras pārvaldībā tiks veikti kopīgi, palielinot efektivitāti. Skan skaisti, bet ciparos šie vārdi nav izteikti. Man rodas daži vienkārši jautājumi par EDzL iekļaušanu VAS “Latvijas Dzelzceļš”, piemēram, cik darbinieku no EDzL plānots integrēt EDzL? Loģiski būtu, ja tiktu integrēti visi projektu vadītāji ar savām komandām (kuri, cik zināms, nemaz tik lielu atalgojumu nesaņem), iespējams, daži tehniskie cilvēki, inženieri un pavisam neliels skaits juristu. Pārējiem, šķiet, būtu jādodas brīvajā darba tirgū, kur vadības līmeņa speciālisti noteikti nekavējoties spētu atrast izcili apmaksātu darbu. Tātad, algas, biroji, inventārs, nodokļi – tas būtu viens ietaupāmās naudas avots.

Ko derētu pārdomāt?

Ir vēl viens aspekts, kur varētu ietaupīt naudu. Satiksmes ministrija laiku pa laikam cenšas iepirkt juridiskos pakalpojumus ar mērķi vērtēt noslēgtos līgumus, tostarp arī Rail Baltica projektā. Būtu jāiepērk nevis juridiskie pakalpojumi, bet jāuzdod sev jautājums, kāpēc šos pakalpojumus neveic tā saucamie FIDIC inženieri (FIDIC Inženieris ir uzņēmums, kas pasūtītāja labā veic ne tikai projekta būvuzraudzību, bet arī juridisko u.c. projekta vadību), kāpēc tiek plānots iepirkt pakalpojumu kā mērķis būs kontrolēt jau minētos inženierus, un kāpēc vispār tam jātērē nauda?

Cita starpā minētais nozīmē to, ka pie integrācijas būtu jāvērtē tikai tas, cik daudz Satiksmes ministrija un tās kapitālsabiedrības bezjēdzīgi iztērē naudu par to, kas būtu jādara privātajiem uzņēmumiem kā būvniecības procesa dalībniekiem? Esmu drošs, ka pie izsmeļoša audita izrādītos, ka EDzL un RB Rail būtu pavisam maz funkciju, ko atstāt kā patiešām ekskluzīvas valsts funkcijas, bet pārējais vienkārši ir kāda (lasīt daudzskaitlī) uzpūsts, nevajadzīgs izdevumu burbulis! Kas tālāk jau ļauj izdarīt secinājumu, ka ļoti lielam EDzL vadošu (jo sevišķi) darbinieku skaitam vieta VAS “Latvijas Dzelzceļš” struktūrā neatrastos. Un tas arī labi. Analoģijās ar hokeju runājot, EDzL vadošie darbinieki (pēc amatu nosaukumiem, ne spējām) visticamāk no pirmās maiņas statusa EDzLā noteikti nonāktu ceturtajā maiņā VAS “Latvijas Dzelzceļš” komandā, vai vispār tiktu nosūtīti uz tā saucamo fārmlīgu (lasīt, bezdarbniekiem).

Tajā pat laikā esmu drošs, ka tāds liktenis nepiemeklētu manis minētos EDzL reālos projektu vadītājus (nezinu, vai visus).

Sabiedriskā sektora domas

Uz ziņojumu reaģējuši arī būvniecības nozares inženierus pārstāvoša sabiedriska organizācija, kas ar vienu tēzi centusies akcentēt divas lietas, kas jāsasniedz EDzL iespējamajā apvienošanā ar VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Sabiedriskā sektora pārstāvji saka, ka var atbalstīt EDzL integrēšanu VAS “Latvijas Dzelzceļš”koncernā pie nosacījuma, ja ar šādu darbību tiek panākts būtisks Rail Baltica visu realizējamo būvniecības procesu pārvaldības uzlabojums un vienlaikus tiek samazināti valsts izdevumi to EDzL funkciju un pienākumu apmaksā, kas būvniecības procesa ietvaros būtu bijis jādeleģē nolīgtajiem FIDIC inženieriem.

Vienkāršiem vārdiem runājot. Pirms ko apvienot, svarīgi saprast, ko valstij EDzL personā būtu jāpārstāj darīt, darāmo uzticot privātajiem uzņēmējiem, par kuru darbu samaksā tikai tad, kad tas paveikts nepieciešamajā kvalitātē, vienlaikus esot drošiem, ka katrs samaksātais euro ir apdrošināts un problēmu gadījumā atgūstams valsts kasē.

Kaut ko apvienojot vai šķirot bez skaidra plāna rezultātu tāpat nesasniegs. Domāju, ka rezultāta sasniegšanai visiem būvniecības procesa dalībniekiem ar valsti priekšgalā ir jāspēj kritiski paskatīties katram uz sevi un tikt skaidrībā ar vienu vienīgu jautājumu – ko mēs neprotam un kas mums nesanāk? Un tad būs laiks otram jautājumam: kurš to var paveikt labāk? Ja VAS “Latvijas Dzelzceļš”, lai notiek! Un tad izrādīsies, ka Satiksmes ministrijai nav nepieciešami iepirkumi par juridiskajiem pakalpojumiem, lai atrisinātu to, kas jādara inženieriem ikdienas darba pienākumu ietvaros.

Šis raksts publicēts portālā la.lv

Balkonu tehniskais stāvoklis. Ko darīt? Nojaukt, būvēt vai atjaunot?

[youtube id=”sCR0ChxCGJ4″]

Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka arī balkoni un lodžijas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā, tādējādi atbildība par to tehnisko stāvokli jāuzņemas visiem dzīvokļu īpašniekiem un visiem proporcionāli jāsedz izdevumi par to remontdarbiem.

Kā noteikt balkona tehnisko stāvokli un kāds ir atbildības sadalījums šajā procesā? Vebinārā skaidro namu pārvaldniece Irēna Rusiņa un sertificēts būvinženieris Arnis Urbāns.

#drošasmājas

 

Lēna renovācija: labāk iesaldēt nekā maksāt?

[youtube id=”-d3AiW-CMZA”]

Par izskatāmo likumprojektu un aspektiem, kas jāņem vērā, lai virzītos uz kvalitatīvu sadarbību starp pārvaldniekiem un iedzīvotājiem, tādējādi arī efektīvu renovācijas procesu Latvijas radio 4 studijā diskutē:

  • Jānis Uzulēns, Būves nākotnei dibinātājs, jurists,
  • Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors,
  • Nora Grigāne-Grīsle, dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” pārstāve, biedrības “Blaumaņa 6” valdes locekle.

#drošasmājas

Mikrorajoni – kā ideoloģija veido mūsu pilsētas?

[youtube id=”MvuXL9J8OHQ”]

Neatkarīgi no personīgiem viedokļiem jāsaprot, ka ļoti liela daļa Rīgas un arī Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši mikrorajonos un sērijveida mājās.

Aiz šīm šķietami vienmuļajām fasādēm slēpjas viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta pilsētbūvniecības un mājokļu revolūcijām. Tomēr, kā ambiciozā ideja par sociālo kondensātoru un pašpietiekamu pilsētu pilsētā pārtapa par monotoniem guļamrajoniem? Vai ēku vēsturiskā konteksta un idejas izprašana var mums palīdzēt izlemt, kā ar tām rīkoties nākotnē?

Mikrorajoni nav tikai padomju laika paliekas, bet iespēja veidot dzīvu, iekļaujošu vidi nākotnes pilsētai.

Vēlies uzzināt vairāk par mikrorajoniem, to attīstību un nākotnes potenciālu?

Daudzdzīvokļu mājas renovācija sākas ar biedrības dibināšanu

[radio id=”202470″]

Daudzdzīvokļu māju renovācija Latvijā virzās uz priekšu lēni. Iemesli tam, protams, ir dažādi, bet viens no tiem – grūtības nonākt pie vienota lēmuma.

“Daudzas mājas vēl tikai ir ceļā uz biedrību dibināšanu. Tas ir pirmais un svarīgākais solis – nodibināt biedrību, lai patiešām atvieglotu virkni procesu un nonāktu līdz reālai mājas atjaunošanai,” norādīja Uzulēns.

Viņa pieredzē tiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kas dibinājuši kopīgu biedrību, veidojas arī kopīga izpratne par nepieciešamajiem darbiem, pienākumiem un, kas ir it sevišķi svarīgi, – par kopīpašumu un ko tas nozīmē.

Tātad par liftiem, par jumtiem, par balkoniem – vai man par to visu ir jāmaksā vai nav, un kāpēc tas ir jādara, stāstīja Uzulēns.

“Biedrība ir pirmais solis. Tālāk vienkārši jādara darbiņš, lai saprastu, kas mājai ir par problēmām, cik to atrisināšanai nepieciešams naudas un kurš to var izdarīt. Apmēram tādam jābūt tam rīcības algoritmam. Tas patiesībā nav sarežģīti, ja cilvēki atmet savas negācijas “priekš kam man to vajag”, “ak, Dievs, tas ir dārgi”, un tā tālāk,” pauda Uzulēns.

Vienlaikus Uzulēns atzina, ka, iespējams, valsts un pašvaldības pārāk maz iedzīvotājiem skaidro, kā būtu jārīkojas. Viņaprāt, informācijas noteikti ir par maz.

“Ir divi avoti. Pirmais ir Ekonomikas ministrijas mājaslapa, tur ir pietiekami daudz informācijas, bet šis tas ir pazudis. Otrais ir Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapa, kur arī ir ļoti daudz informācijas par sēriju mājām, par izpētēm un visu pārējo, bet es pieļauju, ka kaut kādai cilvēku kategorijai nav laika iedziļināties,” sprieda Uzulēns.

Uzulēns norādīja, ka par informāciju, kas ir svarīga un daudziem var izrādīties noderīga māju renovēšanas kontekstā, vajadzētu runāt caur dažādiem kanāliem, tostarp plašsaziņas medijiem, lai tiešām sasniegtu iedzīvotājus.

Arī namu pārvaldniece Irēna Rusiņa atzina, ka biedrību veidošana ir risinājums tam, lai māju renovācija notiktu ātrāk un efektīvāk, taču, viņasprāt, jāpievērš uzmanība arī tam, kā kopumā ar iedzīvotājiem tiek runāts par renovāciju.

Rusiņa norādīja, ka šobrīd biežāk tiek runāts tieši par ēku siltināšanu, bet daudziem iedzīvotājiem tas nešķiet gana svarīgi. Tā vietā būtu jārunā par māju remontēšanu, atjaunošanu un tostarp nereti arī avārijas situāciju novēršanu, viņa sprieda.

“Mums ir jāskatās kompleksi un jāmaina fokuss – mēs ejam uz māju atjaunošanu, ne siltināšanu,” pauda Rusiņa.

Vairāk lasi LSM.LV