Jebkura būvdarbu tāme sastāv no trim būtiskām izmaksu sastāvdaļām – darba algas, materiāli un mehānismi. Rakstā uzmanību pievērsīšu materiāliem, turklāt tikai un vienīgi ar vienu mērķi – rast atbildi uz jautājumu, vai valsts (lasi, pasūtītājs) varēja nodrošināt, ka virkne materiālu netiek iekļauti indeksējamo izmaksu grupā (-ās)?

Iecere. Iepirkums. Līgums.

Būvniecības iepirkumos viss plānotais process tiek aprakstīts nolikumā, tā pielikumos, bet pēc iepirkuma pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par līguma slēgšanu ar izvēlēto pretendentu. Stacijas līguma gadījumā publiskajā telpā norādīts, ka līgums noslēgts par izvēles metodi, izvēloties saimnieciskā izdevīguma vērtēšanu (cenas vai izmaksu efektivitāte un kvalitātes kritēriji). Kā redzams, izmaksu efektivitāte arī ir viens no būtiskiem faktoriem.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Līguma noteikumi veidoti atbilstoši FIDIC Iekārtu piegādes un projektēšanas – būvniecības darbu līguma noteikumiem, (1999. gada pirmajam izdevumam („General Conditions for Plant and Design-Build” First edition 1999)), ko izdevusi Starptautiskā Inženierkonsultantu federācija.

FIDIC līgumu specifika ir tāda, ka minētā Starptautiskā Inženierkonsultantu federācija ar zināmu regularitāti izdod līgumu pamatveidnes, vai vienkāršāk – vispārīgos noteikumus, ko katrā konkrētā iepirkumā pasūtītājs vai tā pieaicināti speciālisti pielāgo katra konkrētā projekta vajadzībām, izstrādājot līguma speciālos noteikumus.

Ko paredz līguma vispārīgie noteikumi?

Izņēmums nav Stacijas līgums. Ņemot vērā Stacijas līguma vērtēšanas izvēles metodi būtu likumsakarīgi, ka līguma speciālajos noteikumos būtu iestrādāti atbilstoši nosacījumi, tajā skaitā arī tādi, kas attiecas uz materiālu un iekārtu piegādes apmaksas noteikumiem. FIDIC saviem klientiem piedāvā sākotnējo (vispārīgo) versiju, kas paredz, ka par materiāliem un iekārtām, kas nosūtītas vai piegādātas objektā, ir tiesības veikt samaksu nepilnā apmērā. Citiem vārdiem, būvniekam noteiktā laika periodā ir skaidrs, ka, uzsākot būvdarbus, tam ir tiesības veikt būvdarbiem nepieciešamo materiālu un iekārtu iegādi un piegādi objektā un par tiem tiks veikta samaksa vēl pirms to izmantošanas būvniecībā.

Faktiski tiek veidota zināma būvniecības ieceres realizēšanai materiālu un iekārtu uzglabāšanas bāze, kas lielā mērā veicina daudz pārskatāmāku un drošāku būvniecības procesu un mazina strīdus, piemēram, par piegāžu kavējumiem, indeksāciju u.c. savlaicīgai būvniecības procesa norisei svarīgiem jautājumiem. Turklāt, izpildot noteiktus pasūtītāja nosacījumus, pēc piegādes un dokumentācijas pārbaudes būvniekam tiks samaksāta daļēja šo materiālu (iekārtu) vērtība. FIDIC rekomendē to veikt 80% apmērā no vērtības, bet atsevišķos līgumos Latvijā redzēts, ka tiek piemērots pasūtītājam saudzīgāks maksājums mazākā apmērā.

Ieguvums no šādas darbības ir abām pusēm. Pasūtītājs tā pārliecinās, ka būvnieks reāli iegādājies būvdarbiem nepieciešamos materiālus (iekārtas), turklāt, par skaidri zināmu summu, kas nekādā veidā vairs nevar palielināties. Tas ir svarīgi ilgi realizējamos projektos, par kādu var uzskatīt Stacijas laukumu. Turklāt papildu ieguvums pasūtītājam ir tajā, ka, šādi finansējot būvdarbus, ikmēneša iespējamo maksājumu un kopējais Līguma maksājumu apjoms kļūst daudz prognozējamāks, kam līdztekus samazinās riski, kas saistāmi ar neprognozējamību izmaksās un piegādēs (lasi, laikā un naudā).

Un ko konsultanti piedāvāja speciālajos noteikumos?

Stacijas līgumā šāds līguma punkts (interesentiem lūdzu skatīt apakšpunktu 14.5.) dzēsts no speciālajiem noteikumiem. Publiskajā telpā par šo konkrēto risinājumu diskusija nav notikusi, taču nepārtraukti var lasīt ziņas par indeksācijas piemērošanas problēmām. Sadaļā par materiālu izmaksu indeksāciju tās tiešā veidā un lielā mērā izriet no tā, ka Stacijas līguma speciālajos noteikumos ir izdarīts ieraksts, ka minētais apakšpunkts tiek svītrots.

Kāds ir šāda lēmuma ekonomiskais un praktiskais ieguvums pasūtītājam, šobrīd nav zināms. Domājams, ka šis jautājums uzdodams tiem konsultantiem, kuri šādu lēmumu pieņēma un tiem, kuri šo akceptēja.

Īpatnēji ir tas, ka Stacijas līgums tika noslēgts 2019. gadā un laika posmā līdz 2024. gadam Pasūtītājam un tā pārstāvim objektā – FIDIC Inženierim, arī konsultantiem, ja tie turpināja veikt konsultācijas, neienāca prātā izmantot iespējas veikt grozījumus līgumā, paredzot mehānismu, kā krietni sekmīgāk un efektīvāk veidot naudas plūsmu Stacijas līguma izpildē attiecībā uz materiālu piegādēm. Proti, lai arī runa ir par būtiskiem līguma grozījumiem, ko ierobežo Publisko iepirkumu likums, esmu drošs, ka konsultanti, kuri izstrādāja attiecīgā iepirkuma nolikumu un līguma noteikumus, ir augstas raudzes savas jomas speciālisti, un tika paredzējuši kārtību, kā un kādos gadījumos veikt Stacijas līguma grozījumus tā, lai cenas vai izmaksu efektivitāte atbilstu paša iepirkuma mērķim – saimnieciskajam izdevīgumam.

Kāpēc tika piedāvāti konkrētie risinājumi?

Ja tas nav bijis paveikts, tad svarīgi ir iegūt skaidru un saprotamu konsultantu atbildi, kāpēc tie uzskatīja par nepieciešamu no vispārīgajiem noteikumiem svītrot līguma izpildē svarīgu apakšpunktu, kas tiešā mērā ietekmē kā naudas plūsmu, tā arī iespējas prognozēt un laikus novērst virkni risku, kas saistāmi ar neskaidrībām līgumā, t.i., riskiem un no tā izrietošajām sekām, kas visas izsakāmas naudas izteiksmē un papildus laikā, kas nepieciešams sekmīgai līguma realizācijai.

Publiskajā telpā ir pietiekami daudz informācijas, ka Stacijas līguma gadījumā indeksācijas piemērošana rada problēmas, kas valstij rezultējas vai rezultēsies ar papildu izdevumiem. Lielā mērā no šādām diskusijām bija iespējams izvairīties. Kāpēc tika piedāvāts un akceptēts cits risinājums, noteikti ir izpētes vērts jautājums. Jo tas skar tādas svarīgas komponentes kā nauda un laiks, kas vismaz naudas gadījumā (tā kā tā ir publiska nauda) ir visnotaļ publisks jautājums.

Šis raksts publicēts portālā la.lv