[radio id=”211833″]
Latvijas Radio 1 raidījumā Kā labāk dzīvot par būtiskākajām problēmām, kas kavē māju atjaunošanu Ludzas novadā diskutē:
Klausies raidījuma ierakstu sev ērtā laikā.
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji apzinās ieguvumus, ko sniedz mājokļu renovācija – mazāki rēķini par apkuri, augstāka dzīves kvalitāte un īpašuma vērtības pieaugums. Savukārt kā šķēršļus, kas kavē daudzdzīvokļu namu renovāciju, min augstas būvniecības izmaksas un iedzīvotāju nespēju vienoties par iesaisti šādā iniciatīvā, liecina SEB bankas veiktā iedzīvotāju aptauja*.
Aptaujas dati liecina, ka 38% cilvēku apzinās, ka viņu mājoklis nav energoefektīvs un tam būtu nepieciešama renovācija. Vien 15% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji uzskata, ka ar māju viss ir kārtībā, bet 12% – par mājas tehnisko stāvokli vispār nav informācijas. Salīdzinoši biežāk rūpes par mājokļa stāvokli pauž trīsdesmitgadnieki (44% atbalsta renovāciju), kā arī Rīgas un citu lielo pilsētu iedzīvotāji.
Runājot par ieguvumiem pēc mājas renovācijas, iedzīvotāji uzsver trīs galvenos labumus: 79% respondentu uzskata, ka tas uzlabotu dzīves kvalitāti mājā, 75% norāda uz mazākiem rēķiniem par apkuri, bet 71% pauž, ka renovācija palielinātu īpašuma vērtību. 76% respondentu norāda, ka labprāt gribētu dzīvot renovētā mājoklī.
Tomēr rīcība, lai nonāktu līdz minētajiem ieguvumiem izpaliek – galvenie šķēršļi ir augstās būvniecības izmaksas (šo faktoru izceļ 54% respondentu), iedzīvotāju nespēja vienoties par nama renovāciju (50%) un nepietiekams atbalsts no valsts un pašvaldību puses (29%). Turklāt vairāk nekā trešdaļa aptaujāto cilvēku (36%) norāda, ka nevēlas maksāt par nama renovāciju un 65% respondentu uzskata, ka šādu ieguldījumu būtu jāsedz valstij vai pašvaldībai.
“Aptaujas rezultāti apliecina – iedzīvotāji vēlas dzīvot renovētos un energoefektīvos mājokļos, taču bieži vien nav gatavi par to maksāt. Papildus finansiālajam aspektam, kā galvenie šķēršļi tiek minēti informācijas trūkums, birokrātiskas procedūras un šaubas par kaimiņu spēju vienoties kopīga mērķa vārdā. Šīs barjeras ir iespējams pārvarēt, ja valsts un pašvaldības aktīvi iesaistītos iedzīvotāju informēšanā, uzrunāšanā un motivēšanā. Tikai ar mērķtiecīgu komunikāciju un atbalsta mehānismiem iespējams veicināt sabiedrības iesaisti un uzticību renovācijas procesiem. Vienlaikus visām iesaistītajām pusēm – no politikas veidotājiem līdz būvniecības nozares pārstāvjiem – jāievieš jaunas pieejas daudzdzīvokļu māju atjaunošanā. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir kvartālu atjaunošanas pieeja, kas ļauj samazināt izmaksas, apvienojot būvniecības apjomus. Tāpat jāapsver iespēja renovāciju veikt pakāpeniski, īpaši gadījumos, kad nav pieejams ES fondu finansējums. Svarīgi ir arī identificēt tās ēkas, kuru renovācija nav ekonomiski pamatota, un izstrādāt skaidru rīcības plānu, kā rīkoties ar šādiem īpašumiem – vai nu tos pielāgot citām funkcijām, vai meklēt alternatīvus risinājumus,” komentē SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītājs Māris Saulājs.
Līdzās izmaksu jautājumam 62% cilvēku uzskata, ka renovācijas process Latvijā ir pārlieku birokratizēts, bet gandrīz pusei aptaujāto (47%) nav ne jausmas, kā būtu jārīkojas, lai uzsāktu daudzdzīvokļu nama renovāciju.
“Zināmā mērā konstatējams, ka ir pārrāvums starp to, ko piedāvā valsts un to, ko vēlas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti rāda, ka iedzīvotāju nostāja renovācijas jautājumos ir vērtējama pretrunīgi – no absolūta atbalsta līdz pilnīgam noliegumam. Iespējams, ka pamata uzdevums šodien ir veikt izvērstu informatīvo kampaņu, kas skaidrotu tos jautājumus, ko aptaujas dati parāda kā problemātiskos: izmaksas, informācijas avoti utt. Atsevišķi vēlos aicināt iedzīvotājus daudz nopietnāk sekot savai Mājas lietai,” norāda Jānis Uzulēns, platformas Būves nākotnei dibinātājs.
Lai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, pārvaldniekiem un citiem interesentiem sniegtu ieskatu praktiskos risinājumos un motivētu pieņemt pārdomātus lēmumus savas dzīves vides uzlabošanai, SEB bankā kopā ar pieredzes apmaiņas platformu Būves nākotnei aizvadīja informatīvu vebināru-diskusiju ciklu “Diskutējam. Vienojamies. Darām!”. Vebināru ieraksti ir pieejami Youtube.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Latvijā liela daļa daudzdzīvokļu ēku ir novecojušas un neatbilst mūsdienu drošības, energoefektivitātes un dzīves kvalitātes prasībām. Lai gan Rīgā par šo jautājumu tiek diskutēts biežāk, reģionos situācija ir vēl smagāka – Ludzas novadā ir 287 daudzdzīvokļu mājas, no kurām renovētas ir tikai 5! Tas nozīmē ne tikai sliktākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem, bet arī augstākus rēķinus un pieaugošus drošības riskus.
“Daudzdzīvokļu mājas noveco jebkurā Latvijas novadā un pilsētā. Statistika liecina, ka reģionos iedzīvotājiem jārēķinās ar zemāku vidējo ienākumu līmeni pie nemainīgi augstām būvniecības izmaksām. Minētie apstākļi ir pietiekami, lai iedzīvotāji, pārvaldnieki un citi ar daudzdzīvokļu namu drošību saistītie tiesību subjekti būtu aktīvi un zinoši par renovācijas procesu un to, kā pārdomāti un kvalitatīvi uzlabot mājas tehnisko stāvokli. Informācijas dienas galvenais mērķis ir dalīties pieredzē ar iedzīvotājiem un pašvaldību pārstāvjiem, citiem interesentiem par to KĀ un KĀPĒC uzlabot dzīves vidi daudzdzīvokļu mājās,” komentē Būves nākotnei dibinātājs Jānis Uzulēns.
Pasākuma laikā notiks diskusijas par esošo situāciju un iespējamiem risinājumiem – no inženiertehniskajiem aspektiem un apdrošināšanas līdz iedzīvotāju savstarpējai sadarbībai un praktiskiem renovācijas piemēriem. Ar savu pieredzi dalīsies eksperti no Ekonomikas ministrijas, Ludzas novada pašvaldības, SIA Ludzas apsaimniekotājs, kā arī dažādu uzņēmumu un organizāciju pārstāvji.
Informācijas dienas programma pieejama šeit.
Interesenti ir aicināti piedalīties pasākumā klātienē (bez maksas), iepriekš reģistrējot savu dalību līdz 26. septembrim: https://forms.gle/F6dqfoudpWM6iLsz8
Informācijas dienu organizē pieredzes apmaiņas platforma “Būves nākotnei” sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību un SIA Ludzas apsaimniekotājs.
Pasākumu tiešraidē būs iespējams vērot Būves nākotnei youtube kanālā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir 592 503 apdzīvotas daudzdzdzīvokļu (trīs un vairāk dzīvokļu) mājas un 74% no tām būvētas laika posmā no 1961. līdz 2000. gadam. Kādā tehniskā stāvoklī šobrīd ir Latvijas dzīvojamais fonds un vai iedzīvotāji ir ieinteresēti veikt uzlabojumus savā īpašumā?
Datu par iedzīvotāju izpratni un informētību par daudzdzīvokļu māju ikdienas pārvaldīšanas un renovācijas jautājumiem praktiski nav! Bet gadījumi, kad daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji savstarpēji nespēj pieņemt lēmumus par mājā nepieciešamo uzlabojumu veikšanu ir sastopami bieži.
Lai noskaidrotu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju viedokli par māju tehnisko stāvokli, ikdienas pārvaldīšanas jautājumiem un attīstības iespējām, Būves nākotnei aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā.
Aptauja notiek elektroniski, un tās aizpildīšana prasīs aptuveni 5 minūtes. Visas sniegtās atbildes tiks izmantotas tikai apkopotā veidā.
Kāpēc šis ir svarīgi? Jo droša un sakārtota vide daudzdzīvokļu mājā sākas ar zinošiem, informētiem un aktīviem iedzīvotājiem!
“Izpratnes veicināšana par māju pārvaldīšanu, renovāciju, informācijas pieejamību un citām tēmām iedzīvotāju vidū ir viens no galvenajiem virzītājiem praktiskām, redzamām un saprotamām pārmaiņām un konkrētu lēmumu pieņemšanai par daudzdzīvokļu māju renovāciju, energoefektivitāti un drošību, kas primāra attiecībā pret parējo minēto!
Būves nākotnei viens no mērķiem ir sasaistīt iedzīvotāju praktiskās vajadzības un iespējas ar valsts un pašvaldību teorētisko skatījumu uz šiem jautājumiem. Faktiski mēs pildām tādu kā reaģenta lomu šajā procesā,” komentē Būves nākotnei dibinātājs Jānis Uzulēns.
#drošasmājas
Būves nākotnei, sadarbībā ar nozares ekspertiem, regulāri organizē bezmaksas informatīvus vebinārus par daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem aktuālām tēmām. Visu vebināru ierakstus sev ērtā laikā iespējams noskatīties youtube kanālā.
Introduction: why has FIDIC issued its Golden Principles?
In the FIDIC 1999 suite of contracts (Red, Yellow and Silver Books) the Conditions of Contract comprise:
In the FIDIC 2017 suite of contracts (Red, Yellow and Silver Books) the Conditions of Contract comprise:
In both the 1999 and 2017 suites, amendments to the General Conditions themselves are not recommended. They are FIDIC copyright and cannot legally be reproduced or amended without FIDIC’s permission. FIDIC does not offer an editable ‘Word’ version. It is intended that the Particular Conditions will make the Contract both Site and project specific.
The Particular Conditions Part A – Contract Data in the FIDIC 2017 forms is essentially a table setting out the unique requirements of the Contract. It is the equivalent of the Appendix to Tender in the FIDIC 1999 Red and Yellow Books. It includes blanks for things such as the Employer’s name and address, the Engineer’s name and address, Time for Completion, the Defects Notification Period, etc. It should not be complicated to complete and is relatively uncontroversial.
The Particular Conditions Part B – Special Provisions in the FIDIC 2017 forms are more complicated. They are the equivalent of the Particular Conditions in the FIDIC 1999 Red, Yellow and Silver Books. They add to, or modify, the General Conditions. It is intended that they comprise limited Site and project specific modifications, and those which are necessary to comply with the mandatory local law. Sample ‘special provision’ clauses are included in the Guidance section of both the 1999 and 2017 suites, but it is acknowledged that the parties (in particular, the Employer) may wish to tailor the General Conditions with their own ‘special provision’ clauses, and that this is not necessarily bad practice.
FIDIC thinks that heavy or poor amendments are changing their contracts to such an extent that they are no longer recognisable as FIDIC forms. Indeed, it is rare to see a FIDIC contract used in the manner originally intended by FIDIC.
Therefore, FIDIC ‘strongly recommends that the Employer, the Contractor and all drafters of the Special Provisions take all due regard of the five FIDIC Golden Principles’ [1]. FIDIC say they are fundamental to the FIDIC philosophy. They are listed in the Guidance section of the FIDIC 2017 forms of contract and have been explained in ‘The FIDIC Golden Principles’ (First Edition 2019)[2] .
Although introduced in the FIDIC 2017 editions, FIDIC would like to see these Golden Principles considered when drafting amendments to both the FIDIC 1999 and 2017 books.
The Golden Principles: what are they?
GP1: The duties, rights, obligations, roles and responsibilities of all the Contract Participants must be generally as implied in the General Conditions and appropriate to the requirements of the project.
The role etc. of Employer, Contractor, Engineer, Employer’s Representative, DAAB, Subcontractor etc. should not be significantly changed from that which is ‘generally as implied’ in the General Conditions. This wording is vague and subjective. FIDIC suggests:
The role etc. of Employer, Contractor, Engineer, Employer’s Representative, DAAB, Subcontractor etc. must also be ‘appropriate to the requirements of the project’. Again, this wording is vague and subjective. FIDIC suggests:
GP2: The Particular Conditions must be drafted clearly and unambiguously.
A deleted General Condition must be replaced with a Particular Condition that covers the same scope, and must not leave any roles, duties, obligations, rights and risk allocation undefined; nor must it disturb the integrity and consistency of the General Conditions.
Any changes to the General Conditions must include specific reference to the relevant sub-clause numbers. The Particular Condition must clearly state whether the change is an addition to the original text, an omission of the original text, a replacement of the original text, or an amendment to the original text etc.
Clarifications and tenderers’ inquiries made during the Tender period must be expressly included in the precedence of Contract documents. They must be well-organised, consistent and refer specifically to the Contract documents.
Agreements and understandings reached between the Employer and Contractor during the Tender period must also be expressly included in the precedence of Contract documents. They must be recorded and incorporated into the Contract by Addenda and referred to in the Letter of Acceptance and/or the Contract Agreement. FIDIC suggests:
Note: whilst the Golden Principles seek to prevent contracts that are unclear or ambiguous, local law will apply when construing the wording of contracts that are unclear or ambiguous.
GP3: The Particular Conditions must not change the balance of risk/reward allocation provided for in the GCs.
This overlaps with GP1 as changing roles etc. will inevitably alter the fair and balanced risk/reward allocation.
Construction contracts are sensitive to a large matrix of hazards and risks. FIDIC adopts a fair and balanced risk/reward allocation in the General Conditions. It says this complies with the Abrahamson Principles as refined by Nael Bunni : i.e. (i) which party can best control the risk and/or its associated consequences, (ii) which party can best foresee the risk, (iii) which party can best bear that risk and (iv) which party ultimately most benefits or suffers when the risk eventuates.
It is true that, whilst it is unlikely that the parties will ever truly agree what is a fair and reasonable balance of risk, it would short-sighted to simply ‘off-load’ the risk on to the party with the weakest bargaining power. Such an approach will rarely achieve the greatest value for money. However, what if the Contractor has equal bargaining power and is genuinely willing to take a greater risk (for example, in respect of Unforeseeable physical conditions) in exchange for more money? Should commercial parties not be free to negotiate risk/reward as they choose? FIDIC suggests:
GP4: All time periods specified in the Contract for Contract Participants to perform their obligations must be of reasonable duration.
FIDIC prescribes balanced time limits in the General Conditions. FIDIC suggests modifications may be made to ‘default time periods’ by agreement, i.e. those which are qualified by the phrase ‘unless otherwise agreed’, but that modifications ought not to be made to ‘fixed time periods’, i.e. those not so qualified. In fact, there are very few default time periods: for example, in the Yellow Book 1999 (sub-clauses 9.1, 12.1 and 20.2) and still fewer in the Yellow Book 2017 (sub-clauses 12.1 and 21.1).
Where modifications are made, durations must not be increased or decreased excessively. Any changed period must be reasonable and proportionate to the obligation. This is, of course, subjective and may give rise to disagreement. FIDIC suggests:
GP5: Unless there is a conflict with the governing law of the Contract, all formal disputes must be referred to a Dispute Avoidance/Adjudication Board (or a Dispute Adjudication Board, if applicable) for a provisionally binding decision as a condition precedent to arbitration.
The Contract must include a DAAB or DAB (unless incompatible with the local mandatory law). FIDIC suggests:
This is controversial because in many jurisdictions (particularly in the Middle East) it remains common for the DAB or DAAB provisions to be deleted from FIDIC-based contracts.
It is also worth noting that the Golden Principles appear to devalue arbitration. For example, there is no requirement for the seat of arbitration to be a neutral country or one that is recognised under the New York Convention so that the award is enforceable. Nor is there any requirement to use an internationally acceptable law of arbitration. This may be, in part, because there is no provision for these things in the Contract Data / Appendix to Tender.
Conclusion: status and enforceability
Although FIDIC describes the Golden Principles as ‘inviolable and sacrosanct’, they are merely aspirational; they are not binding and have no contractual effect. They do not fall within the definitions of Contract or Contract Documents and are not included in the priority of documents provision in either the FIDIC 1999 or the 2017 editions. If the Golden Principles are not honoured, the FIDIC licence permitting use of the Contract will not be jeopardised, and compliance is unlikely to be made a condition of lending by the multilateral development banks. The best that FIDIC can suggest is that the parties may not advertise that the project is based on a FIDIC form; but how is FIDIC going to enforce that?
Even if they were made enforceable, the Golden Principles are vague and any breach of them subjective. Potentially, they risk driving Employers into using other forms of contract.
What they do highlight is that the balance of power may be slowly changing. It is becoming less acceptable for the Employer to impose ridiculously onerous contract terms on the Contractor. Good EPC contractors are an endangered species. Some have gone out of business and a good number still in business cannot continue to sustain significant losses; that situation is stark and real.
*Find more industry insights on Howard Kennedy International construction knowledge hub here.
[1] FIDIC 2017, Red, Yellow and Silver Books
[2] http://fidic.org/sites/default/files/_golden_principles_1_12.pdf
Ievads: kāpēc FIDIC izstrādāja Zelta principus?
FIDIC 1999 līgumu kopumā (Sarkanā, Dzeltenā un Sudraba grāmata) līguma noteikumi ietver:
FIDIC 2017 līgumu kopumā (Sarkanā, Dzeltenā un Sudraba grāmata) līguma noteikumi ietver:
Gan 1999., gan 2017. gada izdevumos nav ieteicams veikt grozījumus vispārīgajos nosacījumos. Tie ir FIDIC autortiesības, un tos nedrīkst likumīgi reproducēt vai grozīt bez FIDIC atļaujas. FIDIC nepiedāvā rediģējamu „Word” versiju. Ir paredzēts, ka speciālie noteikumi padarīs līgumu piemērotu gan būvlaukumam, gan projektam.
Speciālo noteikumu A daļa – Līguma dati FIDIC 2017. gada līgumu formās būtībā ir tabula, kurā izklāstītas līguma unikālās prasības. Tie atbilst FIDIC 1999. gada Sarkanās un Dzeltenās grāmatas pielikumam. Tajās ir atvērtas ailes, kurās jāieraksta pasūtītāja nosaukums un adrese, inženiera nosaukums un adrese, darbu pabeigšanas termiņš, defektu paziņošanas periods utt. To aizpildīšana nav sarežģīta un ir salīdzinoši nepārprotama.
Speciālie noteikumi B daļa – Speciālie noteikumi FIDIC 2017. gada līguma formās ir sarežģītāki. Tie atbilst Speciālajiem noteikumiem FIDIC 1999. gada Sarkanajā, Dzeltenajā un Sudraba grāmatā. Tie papildina vai groza Vispārīgos noteikumus. Tie ir paredzēti, lai ietvertu ierobežotus objektam un projektam specifiskus grozījumus, kā arī tos, kas ir nepieciešami, lai ievērotu obligātos vietējos tiesību aktus. Parauga “speciālo noteikumu” klauzulas ir iekļautas gan 1999., gan 2017. gada līgumu vadlīniju sadaļā, bet tiek atzīts, ka puses (jo īpaši pasūtītājs) var vēlēties pielāgot vispārīgos noteikumus ar savām “speciālo noteikumu” klauzulām, un ka tas ne vienmēr uzskatāms kā slikta prakse.
FIDIC uzskata, ka apjomīgi vai nepilnīgi grozījumi maina līgumos ietverto līdzsvaru tādā mērā, ka tie vairs nav identificējami kā FIDIC līgumu formas. Patiesībā reti kad var redzēt FIDIC līgumu, kas tiek izmantots tā, kā to sākotnēji paredzēja FIDIC.
Tāpēc FIDIC „stingri iesaka pasūtītājam, būvniekam un visiem speciālo noteikumu izstrādātājiem pienācīgi ņemt vērā piecus FIDIC zelta principus” [1]. FIDIC uzskata, ka šie principi ir FIDIC filozofijas pamatā. Tie ir uzskaitīti FIDIC 2017. gada līgumu formu norādījumu sadaļā un plašāk izskaidroti dokumentā „FIDIC zelta principi” (2019. gada izdevums) [2] .
Lai gan šie principi tika ieviesti FIDIC 2017. gada izdevumos, FIDIC vēlētos, lai šie Zelta principi tiktu ņemti vērā, izstrādājot grozījumus gan FIDIC 1999., gan 2017. gada grāmatās.
Zelta principi – kādi tie ir?
ZP1: Pušu pienākumiem, tiesībām, saistībām, lomai un atbildībai jāatbilst vispārīgajos noteikumos paredzētajam un konkrētā projekta apstākļiem.
Darba devēja, būvnieka, inženiera, darba devēja pārstāvja, DAAB, apakšuzņēmēja utt. loma nedrīkst būtiski atšķirties no tās, kas ir „vispārīgi ietverta” vispārīgajos noteikumos. Šis formulējums ir neskaidrs un subjektīvs. FIDIC atgādina:
Pasūtītāja, būvnieka, inženiera, pasūtītāja pārstāvja, DAAB, apakšuzņēmēja utt. lomai ir jābūt arī „atbilstošai projekta prasībām”. Arī šī formulējums ir neskaidrs un subjektīvs. FIDIC atgādina:
ZP2: Speciālajiem noteikumiem jābūt sastādītiem skaidri un nepārprotami.
Dzēstais vispārīgais noteikums ir jāaizstāj ar speciālo noteikumu, kas aptver to pašu darbības jomu, un nedrīkst atstāt nedefinētas nekādas lomas, pienākumus, saistības, tiesības un riska sadali; tas nedrīkst arī traucēt vispārīgo noteikumu godīgumu un konsekvenci.
Jebkurās izmaiņās Vispārīgajos noteikumos jāiekļauj konkrēta atsauce uz attiecīgo apakšpunktu numuriem. Speciālajos noteikumos skaidri jānorāda, vai izmaiņas ir papildinājums sākotnējam tekstam, sākotnējā teksta izlaišana, sākotnējā teksta aizstāšana vai sākotnējā teksta grozījums utt.
Precizējumi un pretendentu jautājumi, kas iesniegti konkursa periodā, ir skaidri jāiekļauj līguma dokumentos. Tiem ir jābūt labi organizētiem, konsekventiem un konkrēti jāatsaucas uz līguma dokumentiem.
Līguma dokumentos skaidri jāiekļauj arī vienošanās, kas panāktas starp pasūtītāju un uzņēmēju konkursa perioda laikā. Tās jāreģistrē un jāiekļauj līgumā ar papildinājumiem, kā arī jānorāda pieņemšanas vēstulē un/vai pie līguma vienošanās. FIDIC atgādina:
Piezīme: lai gan Zelta principi ir vērsti uz to, lai novērstu neskaidrus vai divdomīgus līgumus, neskaidru vai divdomīgu līgumu formulējumu interpretēšanā tiks piemēroti vietējie tiesību akti.
ZP3: Speciālie noteikumi nedrīkst mainīt vispārējos noteikumos paredzēto risku un ieguvumu līdzsvaru.
Tas pārklājas ar ZP1, jo lomu maiņa utt. neizbēgami mainīs taisnīgu un līdzsvarotu riska/atlīdzības sadali.
Būvniecības līgumi ir jutīgi pret plašu bīstamu faktoru un risku matricu. FIDIC vispārīgajos noteikumos pieņem taisnīgu un līdzsvarotu riska/atlīdzības sadali. Tajos teikts, ka tas atbilst Abrahamson principiem, ko precizējis Nael Bunni, t. i., (i) kura puse var vislabāk kontrolēt risku un/vai ar to saistītās sekas, (ii) kura puse var vislabāk paredzēt risku, (iii) kura puse var vislabāk uzņemties šo risku un (iv) kura puse gūst vislielāko labumu vai cieš visvairāk, ja risks realizējas.
Tiesa, ka, lai gan ir maz ticams, ka puses kādreiz patiesi vienosies par to, kas ir taisnīgs un saprātīgs riska līdzsvars, būtu neapdomīgi vienkārši „novelt” risku uz pusi ar vājāko sarunu pozīciju. Šāda pieeja reti kad nodrošina vislabāko cenas un kvalitātes attiecību. Tomēr, kas notiktu, ja būvniekam būtu vienāda “sarunu vara” un tas patiesi būtu gatavs uzņemties lielāku risku (piemēram, saistībā ar neparedzamiem fiziskiem apstākļiem) apmaiņā pret lielāku atlīdzību? Vai puses nevarētu brīvi vienoties par risku/atlīdzību pēc saviem ieskatiem? FIDIC atgādina:
ZP4: Visu līguma saistību izpildei jāparedz saprātīgi izpildes termiņi
FIDIC vispārīgajos noteikumos nosaka līdzsvarotus termiņus. FIDIC ierosina, ka ar vienošanos var veikt grozījumus „standarta termiņos”, t. i., termiņos, kas ir atzīmēti ar frāzi „ja nav vienojies citādi”, bet grozījumus nedrīkst veikt „fiksētajos termiņos”, t. i., termiņos, kas nav atzīmēti ar šādu frāzi. Faktiski standarta termiņu ir ļoti maz: piemēram, 1999. gada Dzeltenajā grāmatā (9.1., 12.1. un 20.2. apakšpunkts) un vēl mazāk 2017. gada Dzeltenajā grāmatā (12.1. un 21.1. apakšpunkts).
Veicot izmaiņas, termiņi nedrīkst tikt pārmērīgi pagarināti vai saīsināti. Jebkādām izmaiņām termiņā ir jābūt saprātīgām un samērīgām ar saistībām. Tas, protams, ir subjektīvs jautājums un var izraisīt domstarpības. FIDIC atgādina:
ZP5: Ja piemērojamais likums to neliedz, visiem strīdiem pirms nodošanas šķīrējtiesai jātiek izskatītiem strīdu novēršanas/izšķiršanas komitejā (Dispute Avoidance / Adjudiction Board (DAAB) vai Dispute Adjudication Board (DAB)).
Līgumā jāiekļauj DAAB vai DAB (ja tas nav pretrunā ar vietējiem tiesību aktiem). FIDIC atgādina:
Šis ir strīdīgs jautājums, jo daudzās jurisdikcijās (īpaši Tuvajos Austrumos) joprojām ir izplatīta prakse izslēgt DAB vai DAAB noteikumus no FIDIC līgumiem.
Vēl jāatzīmē, ka Zelta principi, šķiet, mazina arbitrāžas nozīmi. Piemēram, nav prasības, ka arbitrāžas atrašanās vietai jābūt neitrālā valstī vai valstī, kas atzīta saskaņā ar Ņujorkas konvenciju, lai spriedums būtu izpildāms. Nav arī prasības izmantot starptautiski atzītu arbitrā likumu. Daļēji tas var būt tāpēc, ka līguma datiem/piedāvājuma pielikumam nav šādu nosacījumu.
Secinājums: statuss un izpildāmība
Lai gan FIDIC apraksta Zelta principus kā „neapstrīdamus un svētus”, tie ir tikai vēlamie mērķi; tie nav saistoši un nav līgumiska rakstura. Tie neietilpst līguma vai līguma dokumentu definīcijās un nav iekļauti dokumentu prioritāšu sarakstā ne FIDIC 1999. gada, ne 2017. gada izdevumā. Ja Zelta principi netiek ievēroti, FIDIC licence, kas atļauj izmantot līgumu, netiks apdraudēta, un ir maz ticams, ka daudzpusējās attīstības bankas to noteiks kā aizdevuma piešķiršanas nosacījumu. Labākais, ko FIDIC var ieteikt, ir, ka puses nedrīkst publiski reklamēt, ka projekts ir balstīts uz FIDIC līguma formu, bet kā FIDIC to varēs panākt?
Pat ja tās tiktu padarītas par izpildāmām, Zelta principi ir neskaidri un jebkāds to pārkāpums ir subjektīvs. Potenciāli tie var likt pasūtītājiem izmantot citas līguma formas.
Principi tomēr norāda, ka varas līdzsvars varētu pamazām mainīties. Pasūtītājam kļūst arvien mazāk pieņemami uzspiest būvniekam absurdi apgrūtinošus līguma nosacījumus. Labi EPC līgumslēdzēji ir izmirstoša suga. Daži ir pārtraukuši darbību, bet daudzi, kas joprojām darbojas, nevar turpināt ciest nozīmīgus zaudējumus; šī situācija ir skarba un reāla.
[1] FIDIC 2017. gada Sarkanā, Dzeltenā un Sudraba grāmata
[2] http://fidic.org/sites/default/files/_golden_principles_1_12.pdf
*Tulkojumu no angļu valodas sagatavoja SIA Būves nākotnei, raksta autore un “Howard Kennedy LLP” neatbild par raksta tulkojumu latviešu valodā. Raksta orģināls pieejams šeit.