Diskusijā piedalās satiksmes ministrs Kaspars Briškens, bijušie satiksmes ministri Jānis Vitenbergs un Tālis Linkaits, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, “Rail Baltica” globālā projekta stratēģijas un ekonomikas departamenta vadītāja Kristīne Malnača, “Eiropas Dzelzceļa līniju” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, kā arī jurists, Būves nākotnei dibinātājs Jānis Uzulēns.
Raidījuma ierakstu iespējams noskatīties šeit
Par to, kas kavē Rail Baltica projekta attīstību Latvijā, TV 24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” diskutē: jurists un Būves nākotnei dibinātājs Jānis Uzulēns, satiksmes ministra padomnieks Rasmuss Filips Geks, RB Rail AS Tehniskais direktors Latvijā Ēriks Diļevs un Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš.
Vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētās sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājas, kuru ekspluatācijas termiņš ir beidzies vai strauji tuvojas beigām. Valsts kontrole savā ziņojumā atzinusi, ka efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī šobrīd faktiski neeksistē un ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju.
Būtiskākās problēmas saistītas ar to, ka šo ēku reālais tehniskais stāvoklis nav zināms (jāveic tehniskā izpēte), iedzīvotājiem nav brīvi pieejamu apsaimniekošanas maksas uzkrājumu, par kuriem veikt fundamentālu izpēti un remontu vai pārbūvi, valsts atbalsts energoefektivitātes un kopējā tehniskā stāvokļa uzlabošanai ēkām ir nepietiekams vai grūti pieejams iedzīvotājiem. Daudzdzīvokļu ēkas ir arī viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu radītājiem (36%) – šī problēma aktuāla kontekstā ar valsts klimata mērķiem 2023. gadam.
Lai konstatētu ēku faktisko tehnisko stāvokli un izstrādātu pēc iespējas pieejamākus uzlabojumu risinājumus, nepieciešams veikt tehnisko izpēti katrai no daudzdzīvokļu ēkām, identificējot katrai sērijai raksturīgās un katrai mājai individuālās problēmas, ņemot vērā dažādos apstākļus, kuriem ikdienas ekspluatācijā ēkas pakļautas. Šāda pieeja ļautu izstrādāt tipveida risinājumus katras sērijas raksturīgajām problēmām, ietaupot resursus, kā arī nodrošinot augstāku kvalitāti atjaunošanas darbiem.
Aktuāls paliek jautājums – kā risināt jautājumu par visaptverošai tehniskās izpētes un tipveida risinājumu izstrādei nepieciešamo finansiālo nodrošinājumu. Vai daudzdzīvokļu namu tehniskais stāvoklis ir tikai iedzīvotāju (dzīvokļu īpašnieku), pārvaldnieku, pašvaldību, vai valsts līmeņa problēma